Tā kā līdz šim nebiju lasījusi nevienu Serhija Žadana grāmatu, bija skaidrs, ka jaunais izdevums ir mana iespēja saprast, ko ukraiņiem nozīmē Ukrainā šobrīd populārākais, Harkivā dzīvojošais autors – rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs.
Līdzīgi kā pirms pusgada, kad lasīju Tamāras Zerņas romānu “Meitiņa”, apbrīnoju ukraiņu rakstnieku tālredzību, teju biedējošu spēju tik precīzi iemiesoties vēl nenotikušajā, bet ar viņu pieredzi – nenovēršamajā. Jo, kaut gan tas izklausās paradoksāli, vairāki ukraiņu rakstnieki savus spilgtākos darbus par karu radījuši jau pirms kara (gadījumā, ja par karu nesaucam jau kopš 2014. gada valstī esošo militāro konfliktu).
Līdzīgi “Meitiņai” arī šī grāmata darbojas kā sava veida psihoterapija, kas neļauj pierast un aizliedz samierināties – tātad dara mums šobrīd tik būtisko, jo iedarbojas uz cilvēka psihi spēcīgāk par ziņu sižetiem.
Nevien ar autora apbrīnojamo notikumu paredzēšanas spēju, bet, visvairāk, ar viņa domas vērienu, katra teikuma un pat vārda ietilpību un zemtekstiem, ar to vārdos neizteikto, bet tik apjaušamo, kas varētu sekot, bet grāmatā pateikts vien pusvārdā.
Pārsteidzošais ir tas, ka uz šo brīdi jau 21 pasaules valodā iztulkotais Žadana romāns, kurš 2022. gadā saņēmis arī ERAB balvu, sarakstīts jau 2017. gadā, tomēr pie latviešu lasītāja nonācis tieši laikā, tādēļ, nezinot sarakstīšanas gadu, šķiet, ka radīts tagad.
Jā, grāmatu lasīt ir smagi. Īsumā – tas ir stāsts par vārdā nenosauktas dzimtās valodas skolotāju vārdā nenosauktā valstī, viņa ģimenes locekļiem un izveidojušos konflikta situāciju ar “citu valsti”, kas ietilpināts vien triju dienu notikumu hronikas atveidē. Dzīvībai bīstamiem izaicinājumiem pilnais ceļš uz netālas, ienaidnieka aplenktas kaimiņu pilsētas internātu pakaļ radiniekam – turp un atpakaļ, vienlaikus arī garīgais ceļš no tēvoča pie viņa māsasdēla ir tik spilgts un tik daudz spēj atklāt ne tikai par karu, bet arī ilgstoši samilzušām, neizrunātām ģimenes locekļu savstarpējām attiecībām, kas ir sava veida alternatīva jēdzienam “internāts” mūsos pašos…
Kādēļ gan mums būtu sevi vēl papildus jāmoka, lasot šo tik smago grāmatu – loģiski, šāds jautājums var rasties daudziem. Mana atbilde – Žadans kā izcils rakstnieks ar viņa rīcībā esošo mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu palīdzību ļauj mums karu izprast ne vien intelektuālā (kas arī nav mazsvarīgi), bet arī emocionālā līmenī. Un tas nostrādā.
Noderīgi: diena.lv
Žadans, Serhijs. Internāts. No ukraiņu valodas tulkojusi Māra Poļakova. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2022. 256 lpp. ISBN 9789984239293.
Anda Saldovere 2022. gada novembra numura iznākšanas brīdī ir LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra bibliotēku nozares speciāliste.
Comments