Kopā ar Zani šogad esam izceļojušās pa Latvijas bibliotēkām Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas bibliotekāru biedrības projekta “Grāmata rosina sarunu par aktuālo” ietvaros un satikušas simtiem aktrises, runas pedagoģes, rakstnieces talanta cienītāju. Tikšanās reizēs vairāk pievēršamies Zanei kā grāmatu autorei, bet neiztikt bez aktrises karjeras stāstiem un runas mācības minūtēm.
Lasītāji “izgaršojuši” nu jau piekto Zanes Daudziņas grāmatu “Bērnudienas Komunālijā”. Presē lasām, ka grāmata esot īsts dižpārdoklis un grāmatnīcās pircēji to izķer kā iekārotu preci – nu tieši tā, kā autore apraksta bērnu dienās piedzīvoto. Kā pati Zane sarunās stāsta, šī grāmata ir rakstīta apzināti – zinot, ka būs grāmata, kura tiks izdota, un pašai par pārsteigumu, tā ir lasītāju ļoti iemīļota un bibliotēkās lasīt gribētāji pēc tās stāv rindā.
Grāmata parāda mazās meitenes Zanes bērnību, es teiktu laimīgo bērnību, kas pagājusi vecāku, tantes, vecvecāku lielā mīlestībā. Mazā meitene vēro un iepazīst cilvēku raksturus, ģērbšanās stilu, ieradumus, uzvedību, dusmas, prieku, pārsteigumu. Grāmata atklāj galvenās varones pārdzīvojumus, domas, cilvēku valodas nianses, pieaugušo dzīves atklāsmes.
Meitene iepazīst lielo dzīvi komunālā dzīvokļa sienās: “Bērnu pasaule šajā ziņā ir brīnišķīga. Tā notrauc asaras un ir atkal un atkal gatava jaunai dzīvei. Pieaugušo pasaulē viss ir citādi. Kad Naģa, izbrēkājusies pa virtuvi, saucot visus par durakiem, mudakiem un dolbajobannijiem, nākamajā dienā nāk draudzēties, tētis un mamma griež galvu uz otru pusi un labdienu atņem pavisam vēsi.”
Grāmatu ieteiktu kā vēstures mācību grāmatu, lai runātu par padomju laika iezīmēm. Komunālais dzīvoklis ar tā iedzīvotājiem parāda tipisku tā laika sabiedrību, atklāj spilgtu vēstures lappusi. Pavisam neuzbāzīgi ar mazas meitenes acīm grāmata stāsta un lasītājam atsauc atmiņā (vai no jauna atklāj) vēstures liecības.
“…komunālais dzīvoklis ir tāds padomju varas iedibināts fenomens… Visi dažādo tautību, atšķirīgo raksturu un mentalitāšu cilvēki tad “draudzīgi” dalīja vienu virtuvi, vienu vannu un tualetes podu…”
Pirmais krāsu televizors, telefona būdiņas uz ielām, rindas veikalos, preces, kuras toreiz nevarēja nopirkt, bet šodien ir pilnīgi ierasta ikdienas vajadzība: doktordesa, konservēti zaļie zirnīši, provansas majonēze, banāni. Un tas stāsts par rosola gatavošanu… Autore atklāj, ka vēl šodien radi par šo runā ar smeldzīgi traģisku noskaņu.
Grāmata spilgti atklāj katras tautības vērtības, tīrības un gaumes principus: “Kāda jēga remontēt, domā kaimiņi…Atkal taču grīda piemīdīsies, krāsa nobružāsies un nolups… Par kaimiņu gaumi runājot, mammīte vēl tagad ķer pie sirds un gardi smej, … Viņa stāv un netic savām acīm… nomelnējušais parkets nevis noberzts un atjaunots, bet biezi notaisīts ar kaku brūno eļļa krāsu…”
Autore raksta piesātināti, un katrs uzrakstītais teikums kā filma man pazib gar acīm. Kaut ko jau atpazīstu arī no savas bērnības, jo arī es esmu padomju bērns un, lasot grāmatas rindas, restaurēju arī savas bērnības atmiņas. Grāmata atklāj Zanes pirmos soļus gan aktiermākslā, gan – kā top garšīgāko smalkmaizīšu cepēja.
Grāmatas epilogā autore raksta: “Tagad, kad dzīve ir pilna iespēju un dažādu kārdinājumu, cenšoties uzburt liecību par padomju laiku, kauns atzīties – brīžiem iztēle klibo, no burvju cilindra trusītis neizlec. Tomēr es nepadevos. Ja reiz biju solījusi lidojumu laika balonā, es iepūšu saplakušajā dūšā dvašu un atdodu savas piezīmes jums.”
Zane, man izdevās izvizināties pagātnē un atgriezties arī savās atmiņās! Un mūsu, Bibliotēku attīstības centra lasāmeksemplārā vēsturiski paliks ar roku rakstīts autores ieraksts: “Novēlot jestru izvizināšanos manā laika mašīnā.”
Gaidu jau nākamo Zanes Daudziņas grāmatu…
Noderīgi: zvaigzne.lv / lsm.lv / la.lv
Zane Daudziņa. Bērnudienas Komunālijā. Autores zīmējumi. Redaktore Bārbala Simsone; Vitas Lēnertes grāmatas un vāka dizains. Rīga: Zvaigzne ABC, 2024. 255 lpp. ISBN 9789934326875.
Ilze Kļaviņa ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra bibliotēku attīstības eksperte.
Comments