top of page
Ginta Zalcmane

šŸŽ§ Vorpe, Linda. Viņpus upes. Abrene atmiņu stāstos



šŸŽ§ Klausies apskatu SoundcloudĀ vai Spotify.


Grāmata ir vēstÄ«jums par mums zaudētās zemes simbolisko iemiesotāju ā€“ Abreni. Å ajā teritorijā ietilpst kādreizējā Abrenes (Jaunlatgales) pilsēta un seÅ”i Abrenes (Jaunlatgales) apriņķa austrumu pagasti ā€“ Kacēnu, Upmales, Linavas, Purvmalas, AugÅ”pils un Gauru pagasts.


Grāmata iesākas ar vēsturisku skaidrojumu nezinātājiem, kā Latvija ieguva un zaudēja Abreni. Tālavas un Atzeles zemju dalÄ«Å”ana starp RÄ«gas bÄ«skapu Albertu un Zobenbrāļu ordeni notika 13. gadsimtā. Vēl citi Abrenes teritorijas iegÅ«Å”anas karagājieni sekojuÅ”i vēlāk, bet pēc 1920. gada 11. augustā noslēgtā RÄ«gas Miera lÄ«guma starp Latviju un Krieviju varēja sākties Abrenes apriņķa attÄ«stÄ«ba Latvijas valsts sastāvā. Tomēr Otrā pasaules kara izskaņā 1944. gadā Latvija Abreni neatgriezeniski zaudēja, jo tā tika pievienota Krievijai. Vēstures izklāsts noslēdzas ar novēlējumu, lai grāmata palÄ«dz piepildÄ«t 2021. gada 1. jÅ«lijā pieņemtajā LatvieÅ”u vēsturisko zemju likumā noteikto nepiecieÅ”amÄ«bu stiprināt latvisko identitāti Latvijas vēsturiskajās zemēs.


Vēstures notikumu pārstāstā ietvertas arÄ« ziņas par Abrenes vietvārdiem un to izcelsmi. PlaŔāks skaidrojums sniegts par vietvārda Pietālava (Pitalova) etimioloÄ£iju, atzÄ«mējot arÄ« IndriÄ·a hronikā minēto Tālavu. Ņemot vērā valodas nozÄ«mi tautas piederÄ«bas izpausmēs, sniegts valodnieku skaidrojums par valodas saknēm vietvārdos un valodas lietojumā sarunvalodā, kas ir apliecinājums latvieÅ”u valodas klātbÅ«tnei. Vienlaikus rodamas arÄ« ziņas par notikuÅ”ajām izmaiņām etniskajā sastāvā un valodas lietojumā. Abrenes latvieÅ”u etniski sarežģīto situāciju raksturo valodnieka Jāņa EndzelÄ«na un vācbaltu mācÄ«tāja, arheologa un folklorista Augusta BÄ«lenÅ”teina latvieÅ”u valodas un tās dialekta pētniecÄ«bas materiālos paustās atziņas par nenoliedzamu latvieÅ”u valodas lietoÅ”anu Å”ajā apvidÅ«.


Grāmatas bagātākā un emocionālākā daļa ir 18 bijuÅ”o abrenieÅ”u stāsti ā€“ tajos atklājas vēsturiski sarežģītais Abrenes iedzÄ«votāju piederÄ«bas un paÅ”identitātes jautājums. Dzimtas mājas, senču apbedÄ«jumu vietas, tradÄ«cijas un bērnÄ«bas atmiņas ir pieturas punkti, kas ikvienam abrenietim ļauj sajust piederÄ«bu Latgalei un Latvijai.

IedzÄ«votāju stāsti sniedz priekÅ”statu par to, kā Abrenē veidojās Latvijas valsts: kā tapusi un pārvaldÄ«ta pilsēta, kā cilvēki saimniekojuÅ”i, veidojuÅ”i Ä£imenes, izglÄ«tojuÅ”ies un svinējuÅ”i svētkus. Stāsti vēsta arÄ« par dramatiskām norisēm ā€“ padomju okupāciju, iedzÄ«votāju izsÅ«tÄ«Å”anu un kara laikā pārdzÄ«votām Å”ausmām. Tomēr stāstu veido ne tikai drÅ«mas epizodes. Cilvēki atceras skolas gaitas, notikums darbā, bērnÄ«bas un jaunÄ«bas atmiņās sajÅ«tams gaiÅ”s prieks. Pieminēti arÄ« jautri pierobežas atgadÄ«jumi, piemēram, ābolu zagÅ”ana kaimiņu valsts teritorijā ar sekojoÅ”u bēgÅ”anu un slēpÅ”anos krÅ«mos. AbrenieÅ”i nerunā aplinkus: viņi ir tieÅ”i un nebaidās pateikt arÄ« neglaimojoÅ”us vārdus politiskās situācijas un ikdienas raksturoÅ”anai.


Vecākā AbrenieÅ”a, 1882. gadā dzimuŔā Ernesta Ozola stāstu intervijā vēsta viņa meita Margarita AlksnÄ«te (dz. Ozola). No 1933. gada Ozols bijis Jaunlatgales pilsētas domnieks, 1935. gadā iecelts par pilsētas mēru. Savukārt, Voločno ciema Linavas pagastā 1935. gadā dzimuÅ”ais LeontÄ«ns Dailis BērziņŔ savulaik ņēmis dalÄ«bu AnÅ”a Kaupēna tiesas prāvā.


1929. gadā dzimusÄ« SkaidrÄ«te Caune (dz. TrokÅ”a) no Kacēniem par Abreni saka tā: ā€œAbrenē bija ārkārtÄ«gi skaists skats ā€“ liels augsts kalns, kur augŔā baznÄ«ca un mācÄ«tāji apglabāti. Kad uzkāpj kalnā, var redzēt visu Abrenes pilsētu un nomali ar lÄ«kumainajiem ceļiem. To skatu nekad nevar aizmirst. Kā tā bez referenduma, bez kā atdevām Latvijas zemi?ā€


1940. gadā padomju armijai iebrÅ«kot Latvijā, pirmās nežēlÄ«bas skāra tieÅ”i pierobežas iedzÄ«votājus. Ar atmiņām par traÄ£isko nakti no 14. uz 15. jÅ«niju iesākas bijuŔās Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbinieces, arÄ« KultÅ«ras Ministrijas Bibliotēku nodaļas vadÄ«tājas Izoldas Brences (dz. Smukkalne) stāsts. Tas veidots kā dialogs ar Izoldas skolas biedru Marjanu Peipiņu. Abi atceras ne vien traÄ£isko nakti, bet arÄ« priecÄ«gus notikumus no tā laika sadzÄ«ves, skolas laikiem. Brences Ä£imene Abrenē bijuÅ”i ieceļotāji. Stāsta noslēgumā izskan sāpe par zaudēto Abreni, un spriedumi par to, ko Latvija iegÅ«tu, ja teritoriju izdotos atgÅ«t. Izoldas teiktais: ā€œBija abrenieÅ”i, kuri ļoti pārdzÄ«voja to, ka atŔķēla Abreni. PersonÄ«gi es nē, jo tur vairāk nebija neviena latvieÅ”a.ā€


AbrenieÅ”u sabiedriskās, saimnieciskās un politiskās, kā arÄ« kultÅ«ras dzÄ«ves portretējumu papildina bagātÄ«gs fotogrāfiju klāsts no abrenieÅ”u un viņu radinieku personÄ«giem arhÄ«viem, kā arÄ« no muzeju un arhÄ«vu krātuvēm. Grāmatā ievietots arÄ« Balvu novada muzeja krājumā esoŔā Abrenes tautastērpa attēls.


Noderīgi: lakuga.lv / lasi.lv


Vorpe, Linda. Viņpus upes. Abrene atmiņu stāstos. Zinātniskais redaktors Kaspars Zellis; māksliniece Aija Andžāne; literārā redaktore Juta Valdmane. Rīga: Latvijas Mediji, 2023. 334 lpp. ISBN 9789934291876.


Ginta Zalcmane ir LNB Pakalpojumu departamenta Uzziņu un informācijas centra Informācijas pakalpojumu un starpbibliotēku abonementa nodaļas vadītāja.




Comments


bottom of page