š§ Klausies apskatu SoundcloudĀ vai Spotify.
GrÄmata ir vÄstÄ«jums par mums zaudÄtÄs zemes simbolisko iemiesotÄju ā Abreni. Å ajÄ teritorijÄ ietilpst kÄdreizÄjÄ Abrenes (Jaunlatgales) pilsÄta un seÅ”i Abrenes (Jaunlatgales) apriÅÄ·a austrumu pagasti ā KacÄnu, Upmales, Linavas, Purvmalas, AugÅ”pils un Gauru pagasts.
GrÄmata iesÄkas ar vÄsturisku skaidrojumu nezinÄtÄjiem, kÄ Latvija ieguva un zaudÄja Abreni. TÄlavas un Atzeles zemju dalÄ«Å”ana starp RÄ«gas bÄ«skapu Albertu un ZobenbrÄļu ordeni notika 13. gadsimtÄ. VÄl citi Abrenes teritorijas iegÅ«Å”anas karagÄjieni sekojuÅ”i vÄlÄk, bet pÄc 1920. gada 11. augustÄ noslÄgtÄ RÄ«gas Miera lÄ«guma starp Latviju un Krieviju varÄja sÄkties Abrenes apriÅÄ·a attÄ«stÄ«ba Latvijas valsts sastÄvÄ. TomÄr OtrÄ pasaules kara izskaÅÄ 1944. gadÄ Latvija Abreni neatgriezeniski zaudÄja, jo tÄ tika pievienota Krievijai. VÄstures izklÄsts noslÄdzas ar novÄlÄjumu, lai grÄmata palÄ«dz piepildÄ«t 2021. gada 1. jÅ«lijÄ pieÅemtajÄ LatvieÅ”u vÄsturisko zemju likumÄ noteikto nepiecieÅ”amÄ«bu stiprinÄt latvisko identitÄti Latvijas vÄsturiskajÄs zemÄs.
VÄstures notikumu pÄrstÄstÄ ietvertas arÄ« ziÅas par Abrenes vietvÄrdiem un to izcelsmi. PlaÅ”Äks skaidrojums sniegts par vietvÄrda PietÄlava (Pitalova) etimioloÄ£iju, atzÄ«mÄjot arÄ« IndriÄ·a hronikÄ minÄto TÄlavu. Å emot vÄrÄ valodas nozÄ«mi tautas piederÄ«bas izpausmÄs, sniegts valodnieku skaidrojums par valodas saknÄm vietvÄrdos un valodas lietojumÄ sarunvalodÄ, kas ir apliecinÄjums latvieÅ”u valodas klÄtbÅ«tnei. Vienlaikus rodamas arÄ« ziÅas par notikuÅ”ajÄm izmaiÅÄm etniskajÄ sastÄvÄ un valodas lietojumÄ. Abrenes latvieÅ”u etniski sarežģīto situÄciju raksturo valodnieka JÄÅa EndzelÄ«na un vÄcbaltu mÄcÄ«tÄja, arheologa un folklorista Augusta BÄ«lenÅ”teina latvieÅ”u valodas un tÄs dialekta pÄtniecÄ«bas materiÄlos paustÄs atziÅas par nenoliedzamu latvieÅ”u valodas lietoÅ”anu Å”ajÄ apvidÅ«.
GrÄmatas bagÄtÄkÄ un emocionÄlÄkÄ daļa ir 18 bijuÅ”o abrenieÅ”u stÄsti ā tajos atklÄjas vÄsturiski sarežģītais Abrenes iedzÄ«votÄju piederÄ«bas un paÅ”identitÄtes jautÄjums. Dzimtas mÄjas, senÄu apbedÄ«jumu vietas, tradÄ«cijas un bÄrnÄ«bas atmiÅas ir pieturas punkti, kas ikvienam abrenietim ļauj sajust piederÄ«bu Latgalei un Latvijai.
IedzÄ«votÄju stÄsti sniedz priekÅ”statu par to, kÄ AbrenÄ veidojÄs Latvijas valsts: kÄ tapusi un pÄrvaldÄ«ta pilsÄta, kÄ cilvÄki saimniekojuÅ”i, veidojuÅ”i Ä£imenes, izglÄ«tojuÅ”ies un svinÄjuÅ”i svÄtkus. StÄsti vÄsta arÄ« par dramatiskÄm norisÄm ā padomju okupÄciju, iedzÄ«votÄju izsÅ«tÄ«Å”anu un kara laikÄ pÄrdzÄ«votÄm Å”ausmÄm. TomÄr stÄstu veido ne tikai drÅ«mas epizodes. CilvÄki atceras skolas gaitas, notikums darbÄ, bÄrnÄ«bas un jaunÄ«bas atmiÅÄs sajÅ«tams gaiÅ”s prieks. PieminÄti arÄ« jautri pierobežas atgadÄ«jumi, piemÄram, Äbolu zagÅ”ana kaimiÅu valsts teritorijÄ ar sekojoÅ”u bÄgÅ”anu un slÄpÅ”anos krÅ«mos. AbrenieÅ”i nerunÄ aplinkus: viÅi ir tieÅ”i un nebaidÄs pateikt arÄ« neglaimojoÅ”us vÄrdus politiskÄs situÄcijas un ikdienas raksturoÅ”anai.
VecÄkÄ AbrenieÅ”a, 1882. gadÄ dzimuÅ”Ä Ernesta Ozola stÄstu intervijÄ vÄsta viÅa meita Margarita AlksnÄ«te (dz. Ozola). No 1933. gada Ozols bijis Jaunlatgales pilsÄtas domnieks, 1935. gadÄ iecelts par pilsÄtas mÄru. SavukÄrt, VoloÄno ciema Linavas pagastÄ 1935. gadÄ dzimuÅ”ais LeontÄ«ns Dailis BÄrziÅÅ” savulaik ÅÄmis dalÄ«bu AnÅ”a KaupÄna tiesas prÄvÄ.
1929. gadÄ dzimusÄ« SkaidrÄ«te Caune (dz. TrokÅ”a) no KacÄniem par Abreni saka tÄ: āAbrenÄ bija ÄrkÄrtÄ«gi skaists skats ā liels augsts kalns, kur augÅ”Ä baznÄ«ca un mÄcÄ«tÄji apglabÄti. Kad uzkÄpj kalnÄ, var redzÄt visu Abrenes pilsÄtu un nomali ar lÄ«kumainajiem ceļiem. To skatu nekad nevar aizmirst. KÄ tÄ bez referenduma, bez kÄ atdevÄm Latvijas zemi?ā
1940. gadÄ padomju armijai iebrÅ«kot LatvijÄ, pirmÄs nežÄlÄ«bas skÄra tieÅ”i pierobežas iedzÄ«votÄjus. Ar atmiÅÄm par traÄ£isko nakti no 14. uz 15. jÅ«niju iesÄkas bijuÅ”Äs Latvijas NacionÄlÄs bibliotÄkas darbinieces, arÄ« KultÅ«ras Ministrijas BibliotÄku nodaļas vadÄ«tÄjas Izoldas Brences (dz. Smukkalne) stÄsts. Tas veidots kÄ dialogs ar Izoldas skolas biedru Marjanu PeipiÅu. Abi atceras ne vien traÄ£isko nakti, bet arÄ« priecÄ«gus notikumus no tÄ laika sadzÄ«ves, skolas laikiem. Brences Ä£imene AbrenÄ bijuÅ”i ieceļotÄji. StÄsta noslÄgumÄ izskan sÄpe par zaudÄto Abreni, un spriedumi par to, ko Latvija iegÅ«tu, ja teritoriju izdotos atgÅ«t. Izoldas teiktais: āBija abrenieÅ”i, kuri ļoti pÄrdzÄ«voja to, ka atŔķÄla Abreni. PersonÄ«gi es nÄ, jo tur vairÄk nebija neviena latvieÅ”a.ā
AbrenieÅ”u sabiedriskÄs, saimnieciskÄs un politiskÄs, kÄ arÄ« kultÅ«ras dzÄ«ves portretÄjumu papildina bagÄtÄ«gs fotogrÄfiju klÄsts no abrenieÅ”u un viÅu radinieku personÄ«giem arhÄ«viem, kÄ arÄ« no muzeju un arhÄ«vu krÄtuvÄm. GrÄmatÄ ievietots arÄ« Balvu novada muzeja krÄjumÄ esoÅ”Ä Abrenes tautastÄrpa attÄls.
Vorpe, Linda. ViÅpus upes. Abrene atmiÅu stÄstos. ZinÄtniskais redaktors Kaspars Zellis; mÄksliniece Aija AndžÄne; literÄrÄ redaktore Juta Valdmane. RÄ«ga: Latvijas Mediji, 2023. 334 lpp. ISBN 9789934291876.
Ginta Zalcmane ir LNB Pakalpojumu departamenta UzziÅu un informÄcijas centra InformÄcijas pakalpojumu un starpbibliotÄku abonementa nodaļas vadÄ«tÄja.
Comments