Gadu simtiem cilvēces vēsturē dvīņi bija noslēpumainības apvīta, neizprotama parādība, kas reizēm robežojās ar mistiku. Viljama Vainija (William Viney) grāmatas “Dvīņi” izdevums latviešu valodā ir unikāls kultūrvēsturisks pētījums, kas cieši pietuvojas šī fenomena izpratnei no visdažādākajiem aspektiem daudzu zinātņu nozaru – psiholoģijas, antropoloģijas, ģenētikas, literatūras, mākslas, reliģijas, jurisprudences u.c. – skatījumā.
Dvīņi cilvēkus ir gan valdzinājuši un pat suģestējuši, gan reizēm arī nepamatoti biedējuši. Kaut arī dvīņi nebūt nav tik reta parādība, tomēr ap viņiem vienmēr ir noslēpumainības oreols, kas fascinē un vienlaikus prasa atminējumu. Kā saka pats autors: “Dvīņi ir kultūras mīkla. Dvīņi tikuši izmantoti, lai veiktu pētījumus par cilvēka dabu, kā arī izvērtētu senas un jaunas cilvēka spēju robežas.”
Autors ideju šai grāmatai ir smēlies no savas personīgās dzīves pieredzes, jo pats ir nācis pasaulē kā identiskais dvīnis (grāmatā ir ievietots viņa brāļa Džordžija sarakstītais priekšvārds). Rakstot šo grāmatu, autors salīdzina pats savu pieredzi ar daudzveidīgajām liecībām par dvīņiem rakstos un mākslā.
Dvīņi ir devuši ierosmi gan mutvārdu sacerējumiem, gan literāriem darbiem, gan nopietniem zinātniskiem pētījumiem. Dvīņu personības, to uzvedība un izdarības liktas par pamatu daudzu filmu scenāriju, teātra uzvedumu un romānu sižetu tapšanā. Gradācija, ar kādu mākslinieki un zinātnieki pieiet dvīņu izpētei, ir izstiepti gara – no sajūsmas un apbrīnas līdz pat nepatikai un riebumam.
Samērā plaši autors pievēršas dvīņu attēlojumam mītos un leģendās. Senajos mītos dvīņi nereti ir cilvēku un dievu savstarpējās saskarsmes iznākums. Daudzos pasaules radīšanas stāstos dvīņi ir dievības, dzīvības un pasaules veidotāji. Vainijs balstās uz senajām vēsturiskajām liecībām ēģiptiešu, grieķu, indiešu, romiešu, Rietumāfrikas cilšu, Vidusamerikas pirmiedzīvotāju (indiāņu, acteku, maiju) un citu tautību stāstos, to atšķirīgajām interpretācijām un arheoloģiskajos izrakumos rastajiem pierādījumiem. Autors apskata arī Siāmas dvīņu – kopā ķermeniski saaugušo dvīņu – paradoksu un attieksmi pret to dažādos laikmetos un kultūrās.
Cilvēku dvīņi visā pasaulē joprojām ir un paliek neparasta un neierasta parādība, kurai nav viennozīmīga vērtējuma.
Dvīņu zinātnisko pētniecību 19. gadsimtā aizsāka Frensiss Galtons, kurš izmantoja biometriskās un psihometriskās metodes dažādu personības iezīmju: rakstura, inteliģences, talanta u.c. pētīšanai atkarībā no iedzimtības un gēnu ietekmes.
Dvīņu pētniecības metodes arī mūsdienās tiek plaši izmantotas, lai aprēķinātu bioloģisko un apkārtējās vides faktoru ietekmi uz cilvēka attīstības, veselības un slimību zinātniskās izpētes procesiem. Dvīņu antropometriskajiem, biometriskajiem pētījumiem (šobrīd arī DNS un mākslīgā intelekta izmantošanai) ir ļoti būtiska nozīme dažādu noziegumu atklāšanā un pamatošanā tiesu ekspertīzē un kriminālistikā.
Autors ieskicē arī jaunās ievirzes saistībā ar IVF (in vitro fertilization jeb ārpusķermeņa apaugļošanas) iespējām, daudzaugļu grūtniecību un dvīņu radīšanu ar mākslīgo apaugļošanu, surogātmāšu piesaisti, kā arī cilvēku iespējamās klonēšanas nākotnē juridiskajiem, bioloģiskajiem un ētiskajiem aspektiem. Viņš uzsver, ka dvīņu izpēte jāskata vienlaicīgi sociālā, politiskā, reliģiskā, tiesiskā un ekonomiskā kontekstā.
Mūsdienu tendence psiholoģijā un pedagoģijā (atšķirībā no daudzām agrākajām teorijām) ir audzināt dvīņus kā individuālas personības, attīstot katra īpašās radošās spējas un potenciālu.
Grāmata satur patiesi fenomenālu un pārbagātu ilustratīvo materiālu (fotogrāfijas, gleznu, pastmarku, plakātu, karikatūru, mākslas priekšmetu, artefaktu attēlus un grāmatu ilustrācijas).
“Dvīņi” ir gan aizgrābjoša lasāmviela, gan unikāls kultūrvēsturisku materiālu un zinātnisku atziņu apkopojums.
Noderīgi: janisroze.lv / lsm.lv / sandrakoka.com
Viljams Vainijs. Dvīņi: valdzinājums un noslēpumi. Džordža Vainija priekšvārds; no angļu valodas tulkojis Ilmārs Zvirgzds; literārā redaktore Renāte Punka. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2023. 224 lpp. ISBN 9789984239576.
Irēna Moreino ir LNB Pakalpojumu departamenta Jesajas Berlina Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas speciāliste.
Comments