Vieglās valodas jēdziens Latvijā pastāv jau 25 gadus, taču izpratne par to, sabiedrības izglītotība un resursu pieejamība vieglajā valodā aizvien ir nepietiekama. Vieglā valoda ir īpaši izstrādāts komunikācijas veids, kas padara informāciju saprotamu ikvienam. Līdz šim Latvijas grāmatnīcās nebija iespējams brīvi iegādāties grāmatas valodā, kas nodrošinātu plašākas kultūras pieejamības iespējas diasporas latviešiem, mazākumtautību pārstāvjiem, kuri apgūst latviešu valodu, senioriem un citām vieglās latviešu valodas mērķgrupām. Latvijas bibliotēkās vieglās valodas grāmatas piedāvā Latvijas Neredzīgo bibliotēka, 2022. gadā tā uzsāka grāmatu adaptēšana un izdošana vieglajā valodā bibliotēkas lietotājiem. Šobrīd bibliotēkas krājumā pieejami tikai 20 vieglās valodas grāmatu nosaukumi, tāpēc ar grāmatas “Stāsti vieglajā valodā” projektu sākas ļoti nepieciešamas un vēl neizstrādātas nozares literāru darbu sērija.
Izdevniecība “Valters un Rapa” ir celmlauži – šī ir pirmā grāmata Latvijas grāmatniecības vēsturē ar latviešu oriģinālliteratūru vieglajā valodā, turklāt – pieejamu grāmatnīcās.
Grāmatā ir iekļauti pieci stāsti dažādām vecuma grupām. Katrs stāsts demonstrē vieglās valodas virtuozitāti, kas nepiekāpjas satura prasībām sniegt lasītājam, dziļu un jēgpilnu baudījumi. Ja Patrīcijas Šteinbergas stāstu “Anna cep pankūkas” var lasīt bērni, kas pamazām iepazīst virtuves apvāršņus, tad Arvja Ostrovska darbu “Pēterim ir idejas”, Ramonas Indriksones “Karameles” un Ilzes Aizsilas “Smilšu pils” ietver dziļus, eksistenciālus un pārlaicīgus jautājumus. Savukārt Lauras Vinogradovas stāsts “Autoveikals” pilnībā apliecina, vieglās valodas potenciālu jebkuru sadzīvisku situāciju pārvērst par latviešu haiku.
Paši autori atzīst, ka, strādājot projektā, ir apguvuši vēl vienu valodu, kas atver durtiņas uz jaunu literārās izteiksmes un domformas veidu. Vieglajā valodā ir jāizvairās no nolieguma formām, izpušķotām, saliktu pakārtotu teikumu virtenēm, nedrīkst saturu balstīt kontekstā un koķetēt ar dažādām laika formām – respektīvi – nedrīkst darīt visu to, ko tik ļoti gribas, īpaši, ja cenšamies sevi pierādīt caur teksta kalambūriem un sapņojam kādreiz kļūt par īstiem valodas maestro. Par laimi vieglajā valodā lasīt ir daudz vienkāršāk nekā tajā rakstīt vai domāt.
Lasot grāmatu “Stāsti vieglajā valodā”, rodas pārliecība, ka par emocionāli sarežģītām tēmām var runāt īsos teikumos, kurus “apēst” pamazām – pa atsevišķai rindiņai. Kā katram no mums, arī grāmatas galveno varoņu pieredze nebūt nav vienkārša. Tā stāsta par novecošanas pieredzi un vientulību, pieaugšanu savas identitātes un iekļaušanās meklējumos un par traumējošas personīgās pieredzes pārdzīvojumiem.
Aizverot grāmatu, ceru, ka tikpat vienkārši, bet saturiski ietilpīgi mēs spēsim saprast arī viens otru un vieglā latviešu valoda nepaliks vien instrukciju un muzeju norāžu plauktos.
Tomēr vislabāk par sevi var pastāstīt valoda pati:
“”Puļķīšos” dzīvo ļoti nikns suns.
Melns un liels.
Dacei no suņa ir bail.
Viņa paliek mašīnā un gaida saimnieku.
“Puļķīšu” saimnieks vienmēr pērk ļoti daudz.
Viņam ir liela ģimene.
Viņam vienmēr ir līdzi kāds no bērniem.
Kopā ir vieglāk pirkumus sanest istabā.
Saimnieks nāk un nikno suni iespundē šķūnī.
Tomēr suns no šķūņa izsprūk.
Tas rej un skrien pie Daces.
Dace sabīstas un grib mukt.
Bet aizmukt viņa nepaspēj.
Suns iekožas Daces rokā un neatlaiž.
Koļa tūlīt izlec no mašīnas.
Saimnieks sauc suni.
Bet suns neklausa.
Saimnieks ieķeras suņa melnajā kažokā
un rauj suni nost.
Beidzot suns Daci atbrīvo.
Daces roka asiņo.
Tajā redzamas suņa kodiena pēdas.
“Puļķīšu” saimnieks sit suni un rājas.
Suns smilkst.
Tad saimnieks atnes marli un apsējus.
Viņš ar ūdeni mazgā Daces brūci un atvainojas.
Koļa grib vest Daci uz slimnīcu.
Dace apgalvo, ka viss ir labi.
Viņiem ir jābrauc tālāk – cilvēki taču gaida.
Uz slimnīcu var aizbraukt pēc tam.
Koļa Dacei piekrīt.”
(Fragments no Lauras Vinogradovas stāsta “Autoveikals”.)
Stāsti tapuši konkursam “Viegli lasīt”, kuru rīkoja Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts un Vieglās valodas aģentūra. Projektu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds. Nākamo stāstu sēriju plānots izdot līdz 2024. gada beigām.
Stāsti vieglajā valodā. Stāstu autori: Ilze Aizsila, Ramona Indriksone, Arvis Ostrovskis, Patrīcija Šteinberga, Laura Vinogradova; redaktore, pēcvārda autore Velga Polinska; ilustrāciju autore Betija Jakaite; grāmatu sērijas māksliniece Vanda Voiciša. Rīga: Valters un Rapa, 2024. 111 lpp. ISBN 9789934570117.
Marta Leimane ir “Valters un Rapa” projektu vadītāja.
Kommentare