Uz mēles ir daudz kas
It visos interneta grāmatu veikalos, kur iespējams iegādāties šāgada aprīlī izdevniecībā “Valters Dakša” klajā nākušo Sintijas Sudmales debijas dzejas krājumu “Uz manas mēles”, par krājumu pateikts nav īsti nekas, taču īsā, bet blīvā aprakstā pastāstīta autores dzīves pieredze. Šķiet, ka tie arī būtu pirmie ceļavārdi, krājumu atverot.
Līdzīgi kā citkārt, kad Sintijas Sudmales dzeja publicēta interneta žurnālos “Satori”, “Punctum” un žurnālā “Strāva”, arī šoreiz autore pieteikta kā dumpinieciska personība, kuras literārā karjera aizsākusies jau 20. gadsimta 80. gados, kad viņa kā pusaudze publicējusies žurnālā “Karogs”, “Literatūra un Māksla”, kā arī vietējos Liepājas rajona laikrakstos. Jaunībā kopā ar citiem pusaudžiem piedalījusies pretpadomju mītiņos, piecpadsmit gadu vecumā izmesta no skolas, kļuvusi par ielas bērnu. Pēc tam viņa kā konferansjē darbojusies ceļojošajā cirkā, taču vēlāk mācības atsākusi, vienā mācību gadā pabeidzot vidusskolu. Autorei ir maģistra grāds sociālajā psiholoģijā un pabeigtas doktorantūras studijas. Strādājusi gan par sētnieci, gan korespondenti, psiholoģi un lektori augstskolā.
Krājuma mākslinieks ir Kristians Brekte, un mākslinieka rokraksts ir atpazīstams. Vāku rotā Leonardo da Vinči "Svētā Vakarēdiena" reprodukcija, kurā visiem pie galda sēdošajiem galvā uzvilktas melnas maskas. Šāda pieeja saglabāta arī citās krājuma ilustrācijās, cilvēku sejas papildinot ar melnu līniju veidotiem elementiem vai gandrīz pilnībā tās aizkrāsojot.
Krājums ir vizuāli spēcīgs, ilustrētās melnbaltās fotogrāfijas skarbi papildina dzelzs stieplēm vītās dzejas rindas. Pirmais dzejolis asi ievibrē okupācijas laika izjūtas, kas mijas ar aizvainojumu par bērnībā gūtām traumām mātes rīcības dēļ. Dzejolī ir runa par kādu vārdu, un, lai arī lasītājam ir pilnīgi skaidrs, kas tas ir, pašķirot nākamo lapu, Brektes ilustrācijā "kliedz" vārds "brīvība".
Krājumam ir trīs daļas – pirmajā mijas sociāli sarežģīti ģimenes portretējumi, dažādi bērnības laika kodi, kuros nepārprotami redzami autobiogrāfiski motīvi ar lēnu atslāņošanos, ārējo kārtu noņemšanu un patieso sajūtu portretēšanu; otrā daļa krājumā ir mīklaināka, tā veltīta marginālai dzejai par Pengu, (taču, godīgi sakot, tā arī netiku gudrs, kas šis Pengs tāds ir); trešā krājuma daļa stilistikas ziņā ir atšķirīga, taču tajā jau atkal parādās bērnības motīvi, ļaujot domu plūdumam, sasaistot arī dažādus kultūrkodus, reflektēt par nevienkāršām izjūtām neizprotamā pasaulē.
Krājums noslēdzas ar klusu samierināšanos, un ir sajūta, ka to sniedz tas, ka uz mēles dedzinošais beidzot ir pateikts.
Noderīgi: valtersdaksa.lv / delfi.lv
Sintija Sudmale. Uz manas mēles. Mākslinieks Kristiana Brekte; redaktore Anna Auziņa; dizainere Anna Priede. Saldus: Valters Dakša, 2024. 110 lpp. ISBN 9789934624117.
Daniels Kevins Berkans ir LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Profesionālā bakalaura studiju programmas "Skolotājs" 4. kursa students.
Comments