Igauņu rakstnieces Rēli Reinausas jaunākā grāmata latviešu valodā it kā būtu liekama bērnu grāmatu plauktiņā, taču tā pa īstam saprotama, manuprāt, būs tieši pieaugušajiem. Lai gan pieaugušais nespēs šo stāstu pilnvērtīgi lasīt ar bērna acīm un prātu, taču noteikti spēs novērtēt smalko humoru, kas tekstā ierakstīts tieši vecākiem.
Garais stāsts “Kā mans tētis atrada sev sievu” ved lasītāju aizraujošā cilvēku dažādības pasaulē – “randiņu pasaule” ir gana mežonīga un brīžiem aizved pat pie ļoti neracionāliem secinājumiem.
Iepazīšanās un otrās pusītes meklējumi viegli nav bijuši nekad. Vēl grūtāk, ja procesā iesaistīts arī paliels bērns un suns. Keitai ir 12 gadi un pēc māmiņas nāves viņi ar tēti dzīvo trijatā – ieskaitot arī labradoru Fredi. Bet tad tētis nolemj precēties un ar Keitas piekrišanu sāk līgavas meklējumus. Protams, būtu jauki, ja līgavu varētu pasūtīt kā preci no interneta veikala, norādot vēlamos raksturlielumus un īpašības. Līgavas varētu būt lētākas un dārgākas. Lētākās kļūtu dārgākas pēc tam, uzturēšanā, savukārt sākotnēji dārgākās būtu salīdzinoši lētāk uzturamas. Taču dzīve nav lielveikals un Keitas tētis sākumā diezgan neveiksmīgi
un no lasītāja skatapunkta asprātīgi izmēģina iepazīšanos dažādās sabiedriskās vietās, līdz beidzot piereģistrējas interneta iepazīšanās vietnē.
Darbdienu vakaros tētis uz randiņiem dodas viens, taču nedēļas nogalēs potenciālās līgavas satiek arī Keitu, jo meklēta tiek ne tikai nākamā sieva, bet arī mamma. Un labi, ka tā, jo tieši šajā brīdī parasti atklājas visas kolorītākās šo sieviešu īpašības.
Kāda potenciālā līgava vēlas uzzināt Keitas tēva domas par miesas sodiem bērnu disciplinēšanā, cita iebilst pret Keitas sarkano džemperi, jo tas uzspiež dzimumlomas. Vienai līgavai ļoti patīk horoskopi un bez brīdinājuma pagultēs atstāt dīvainus amuletus, kamēr cita turpat pagultēs medī putekļus. Kādai citai dāmai pārāk skaļi tikšķ bioloģiskais pulkstenis, bet vēl kādai ir jau piecas atvases, ar kurām viņa vairs netiek ielaista vairumā apkaimes sabiedrisko vietu. Un tās ir tikai dažas no iespējamām kandidātēm...
Jauniegūto pieredzi “apstrādāt” Keitai palīdz labākā draudzene Merita, kurai pūrā ir daudzi novērojumi par to, kā meklējams un atrodams dzīvesbiedrs – viņas mammai pēdējos gados šajā ziņā bijusi bagātīga pieredze. Piemēram, ka izmisīgā meklēšana ir acīmredzama un šādā veidā īsto cilvēku nesastapt – vajagot atslābt un ļauties procesam...
Latviešu valodā jau agrāk parādījās Reinausas darbs “Marks, maģija un vilkate Vilma”, kas 2020. gadā bija iekļauts Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas programmā lasīšanai kategorijā 11+. Ja tā bija pārdabiskā un teiksmainā pilna grāmata, tad stāsts par sievas meklējumiem tētim noteikti varētu būt arī reāls kādas ģimenes stāsts.
Manuprāt, gan bērni, gan pieaugušie šajā grāmatā varētu novērtēt tieši to realitātes “garšu”. Piemēram, “puikas klasē visi tādi nejēgas”, savukārt “internetā sapulcējušās tikai visādas dīvaines”. Kopumā gan par skolu šajā stāstā pamaz – vien tik, cik nepieciešams sižeta kopā savilkšanai. Toties par dzīvi gan te ir daudz visa kā. Piektā, sestā klase būs īstais laiks, kad šo grāmatu lasīt bērnam, tomēr patiesībā šis šķiet vairāk pieaugušajiem adresēts darbs, kura pamatdoma – viss labs, kas labi beidzas.
Pieejama arī e-grāmata.
Noderīgi: lsm.lv
Reinausa, Rēli. Kā mans tētis atrada sev sievu. No igauņu valodas tulkojusi Daila Ozola. Rīga: Zvaigzne ABC, 2023. 190 lpp. ISBN 9789934314797.
Līva Alksne ir literatūras blogere.
Comments