Kas ir šī nelielā, drusku noslēpumainā grāmata ar pievilcīgu apvāku, saistošu nosaukumu un līdz šim nedzirdētu autori, kuras uzvārds un trīs vārdi Helju Lelde Maja Ralbring, tos izrunājot, šķietami atsauc atmiņā skandināvu literatūru un, nez kāpēc, tieši norvēģu komponista Eduarda Grīga mūziku? Iespējams, tāpēc, ka autores ceļš uz Zviedriju sācies ar domām par Vikingu zemi? Kāpēc šis brīnišķīgais literārais darbs kļuva man tuvs jau ar pirmo grāmatas pārlapošanas brīdi un dažu tajā iekļauto vēstuļu izlasīšanu? Jutos tā, it kā būtu satikusi sen neredzētu draugu, kurā var klausīties un izbaudīt tikšanos, pārcilājot piedzīvotos prieka mirkļus… bet ne tikai, jo arī sāpes ir dzīves neatņemama daļa.
Tik krāšņa un zemtekstiem bagāta, vienlaikus labskanīga un ietilpīga, gariem, sarežģītiem tekstiem nepārsātināta latviešu valoda mūsdienās nav bieži sastopama. Vislabākais apliecinājums manis rakstītajam – kādas nodaļas virsraksts “Vārdu gleznojumi”. Kad lasīsiet grāmatu (nešaubos, ka to vēlēsieties, vien dažās lappusēs ieskatoties), arī jūs, visdrīzāk, saskatīsiet šo vārdu pasauli teju vizuāli!
Lai arī ko jūs pirmajā brīdī nodomātu par autores izcelšanos, varat nešaubīties – viņa ir latviete un lielāko mūža daļu dzīvojusi Latvijā. Vēl aizraujošāks stāsts kļūst no brīža, kad uzzinām, ka Helju Lelde Maja ieradusies šajā pasaulē 1948. gadā pazīstamā Dailes teātra aktiera Miervalža Ozoliņa un tulkotājas Maijas Silmales ģimenē. Dzīves līkloči šai ģimenei nav bijuši tie gludākie. Tikai mūža beigās Helju tēvs (būdams adoptēts bērns) saņem ziņu no radiniekiem, ka viņa īstie vecāki ir bijuši Rainis un Olga Kliģere. Vairāk par šo ļoti ticamo, diemžēl dokumentos nepierādāmo pieņēmumu un daudzām emocionāli izklāstītām to apstiprinošām likumsakarībām izlasāms grāmatā.
Lai arī Helju Lelde Maja Ralbring sevi par rakstnieci neuzskata, tomēr rakstniecībā iesaistījusies jau sen un raksta vēl aizvien. No 1998. gada līdz 2008. gadam Helju avīzes “Pasaules Atbalss” lasītājiem rakstīja savas vēstules par to, ko pati ikdienā pieredzēja, dzirdēja un sajuta. Desmit gados uzrakstītas 520 vēstules. Pusmūžā grāmatas autores dzīve krasi mainījās – viņa saņēma bildinājumu no zviedra Johnny Ralbring, un tagad jau daudzus gadus Helju par savām mājām sauc klinšu, fjordu un šēru zemi Zviedriju – vietā, kas agrāk ir bijusi Norvēģija un cenšas būt par tiltu starp Latviju un Zviedriju.
“Pērļu lasītājas” saturs dramaturģiski veidots ar sākuma daļu par ģimeni, Helju vēstulēm no Liepājas (kur pavadīts ilgs laiks) un Zviedrijas, kam seko “Vārdu gleznojumi”, nedaudz no autores dzīves gājuma un nobeigumā – bezgala skaista un pārsteidzoša eseja par patiesām dzīves vērtībām. Manā vērtējumā grāmata pilnīgi noteikti ir izcila, turklāt kopā ar pašas Helju uzņemtajām fotogrāfijām un mākslinieces Daigas Dunses māksliniecisko noformējumu veido vienotu veselumu.
Novēlu lasītājiem, izbaudot šī brīnumainā literārā darba tēlaino valodu, atcerēties līdzīgus brīžus pašu dzīvē – vienalga, vai tas būtu tauriņš, puķe, lietus, migla, vētra, māja vai maize, doma vai atmiņa... Tās vienmēr būs un paliks tieši jūsu pērles, ko “salasījāt” šīs grāmatas lappusēs!
Nobeigumā – kāda vieda doma, ko visiem novēl piepildīt Helju Lelde Maja Ralbring: “ikkatram no mums ir kāda slēpta vēlēšanās, cerība vai sapnis. Ir tikai jābūt pārliecībai, ka tas tiešām ir tas, kas mums vajadzīgs. Nav nozīmes, kādā vecumā tas atnāk, ir tikai jāsadzird sirds balss priekšā teiktais un jāseko aicinājumam.”
Noderīgi: latviesi.com / brivalatvija.lv / lasi.lv
Ralbring, Helju Lelde Maja. Pērļu lasītāja. Redaktore Rita Rotkale; māksliniece Daiga Dunse. Rīga: Laika grāmata, 2024. 287 lpp. ISBN 9789934631122.
Dārija Juškeviča ir LNB Atbalsta biedrības konsultante.
Comments