Marta Pujāta ceturtā dzejas krājuma pieaugušajiem “Dāma baltos džinsos” redaktors Kārlis Vērdiņš to raksturojis kā tematisku ciklu, iezīmējot krājumu topogrāfiskās dzejas kontekstā.
Un patiešām – lasītājs tiek vests topogrāfiskā poēzijas ceļojumā pa lielākām un mazākām, un pavisam mazām Latvijas vietām (apejot lielpilsētas). Brīžiem tā ir nosacīta ceļošana – kā veroties autoostas vai dzelzceļa stacijas tablo, uz kura vietu nosaukumi kārtojas un mainās neapstrīdamā paradigmā, atsaucot atmiņā vien mirklīgas asociācijas (kā dzejolī “Ance”: “Kad dziesmā patīk tikai viena vieta / Tā stāv Ances zārds / Nesdams sevī visu pārējo dziesmu” (17.lpp.). Citviet teksts iemanto autobusa loga aprises, caur kuru autors izkadrē konkrētas, vēstījumam zīmīgas detaļas, kas it kā fotokadra mirklīgumā paslīd garām un tomēr neliek mieru vismaz līdz nākamajai pieturai.
Šie topogrāfiskie punkti arī “krājuma kartē” savienoti ar autoceļiem, kuru numerālie apzīmējumi (lasāmi dzejoļi ar nosaukumiem: P11: V1398; A10/P120 u.c.) savā prozaiskumā spilgti kontrastē ar poētiskajiem vietvārdiem citu dzejoļu nosaukumos (Stelpe, Pampāļi, Ārciems, Skuķi, Ērģeme, Vadakste, Odziena u.c.).
Pujāta īpatnā, savādiskotā valoda, tās spēles rodamas arī jaunajā krājumā. Paradoksāli neloģismi, intonatīva aprautība, caurviju tēli (sieviete baltos džinsos, bērzi) veido kaleidoskopisku kopainu.
Alegoriskas mīklas un mājieni rotaļīgā vieglumā un reizē statiskā nopietnībā intriģē un vietām iemanto komisma estētiku. Autors izmanto fragmentāciju un detalizāciju, izceļot atsevišķo un nošķirot to no plašāka konteksta, tomēr teksts nevienu brīdi nezaudē cikla ietvaru. Tiešais un pastarpinātais mijas un saplūst, šķiet, katrs dzejolis autoram kļuvis par mazu metafizisku izpētes objektu. Daba un tās tēli krājumā lielākoties neieņem pasīva fona lomu, bet dzīvo priekšplānā, personificējas, veido analoģijas ar cilvēku, tiek piedēvēti cilvēkam.
Paliek jautājums – no kurienes uz kurieni šis teksts lasītāju ved?
Vietu nosaukumi dzejoļos kārtojas nenojaušamā secībā. Dzejolī “Džūkste” autors pats savā ziņā sniedz atbildi uz šo teksta iezīmi: “Ej garām neziņas sēnei / Ko var ēst jēlu.” (47. lpp.)
Krājuma iesējumam izmantotais papīrs (Munken Kristal Rough, 100 g/m2) uz tausti nedaudz atgādina smalku smilšpapīru vai asfalta segumu. Dāma baltos džinsos uz tā. Un arī no iekšlapām viņa periodiski nāk pretī un žilbina.
Noderīgi: satori.lv / lr1.lsm.lv
Pujāts, Marts. Dāma baltos džinsos. Redaktors Kārlis Vērdiņš, dizainers Armands Zelčs. Rīga: Neputns, 2023. 86 lpp. ISBN 9789934601590.
Dārta Sīka ir LU Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu maģistrantūras studiju programmas 2. kursa studente.
댓글