Iesaistoties vidusskolēniem, bibliotekāriem un pētniekiem, tapis rakstu krājums “Pēters Brūveris: raksti un domraksti”, kurš atspoguļo Pētera Brūvera (1957–2011) daudzveidīgo radošo daiļradi un tās vietu latviešu literatūrā. Izdevums aizsākas ar sastādītājas ievadvārdiem un īsām ziņām par godināmo personu, kā arī par katra izdevuma veidotāju pētniecisko ieguldījumu grāmatas tapšanā.
Par bibliotēkas darbību un lomu dzejnieka atstātā mantojuma atklāšanā, glabāšanā un pieejamībā rakstā “Pētera Brūvera literārais mantojums: Ulbrokas bibliotēkas prakses piemēri pagasta kultūrtelpā” informē Ulbrokas bibliotēkas vadītāja Daiga Brigmane. Viedokli par dzejnieka personību pauž Valkas novada Centrālās bibliotēkas vecākā bibliotekāre novadpētniecības darbā Jana Čākure.
Krājumā iekļauts arī Ulbrokas vidusskolas 12. klases izglītojamo skatījums uz Brūvera darbiem un personības iezīmēm. Savukārt par Brūvera tapšanu dzejdarī un viņa jaunības mēģinājumiem prozā reflektē izdevuma sastādītāja Ieva E. Kalniņa. Raksta tapšanā izmantoti Ulbrokas bibliotēkā pieejamie manuskripti. Par dzejoļiem, kuri tapuši mašīnrakstā, autore raksta: “pirmie ļauj ieskatīties dzejoļa tapšanā un arī netapšanā, kad uzmetums tā arī palicis neizstrādāts, uzrakstītas tikai vai nu dažas rindas vai panti, vai pat tikai vārdkopas.” Šajā sadaļā minēta arī dzejnieka īpašā pieeja oranžajai – apelsīnu krāsai.
Brūvera raksturojumu turpina arī Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperts un LU Humanitāro zinātņu fakultātes pētnieks Dr. philol. Ingus Borovskis. Viņš atzīst, ka līdzās ironijai un pašironijai Brūvera dzejai piemīt arī mītiskais un simboliskais – putni, krāsas, laiks. Dr. habil. philol, LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Janīna Kursīte raksta par to, ar kādiem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem – balss, vārdi, skaņa – autors sazinās ar bērniem par dabas valodas paralēlēm ar bērnu valodu, šamanisma verbālo tehniku un šo līdzekļu izmantošanu tieši mazākajiem lasītājiem paredzētajā Brūvera daiļrades daļā.
Grāmatas analītisko sadaļu noslēdz mūsdienīga un sirsnīga dzejnieces Ineses Zanderes vēstule par latviešu dzejnieku pieredzi lietuviešu valodas apguvē un Viļņas ikdienu daudzus gadus atpakaļ. Izdevumā ievietotās fotogrāfijas atspoguļo dzejnieka bērnību, jaunību, brieduma gadus un saskarsmi ar citiem literātiem, kā arī Ulbrokas bibliotēkas veidoto izstādi un konferenci, kas bija veltīta Brūvera 65 gadu jubilejai.
Profesionālu ieguldījumu dzejnieka bibliogrāfijas sastādīšanā snieguši Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Uzziņu un informācijas nodaļas darbinieki, izveidojot bibliogrāfijas sadaļu, kurā iekļauti Brūvera manuskripti LNB Reto grāmatu un rokrakstu lasītavas krājumā, Brūvera dzejoļu krājumi un citas grāmatas, autora krājumos iekļautā dzeja, Brūvera dzejas tulkojumi citās valodās, cittautu autori Brūvera tulkojumā vai atdzejojumā, skaņu ieraksti ar Brūvera dzeju, videoieraksti, dzejnieka dziesmu teksti nošu krājumos, kā arī periodikā pieejamo resursu uzskaitījums. Izdevuma noslēgumā iekļauti dzejnieka raksti un intervijas, tulkojumi, dzeja un atdzejojumi, kā arī raksti par Brūveri.
Sagatavotais rakstu krājums ir nozīmīgs papildinājums jau esošajiem Ulbrokas bibliotēkas “Pētera Brūvera lasītavas” resursiem, jo ļauj pārliecināties par autora kā radošas personības dzīves daudzpusību (dzejnieks, atdzejotājs, valodnieks, fotogrāfs, gleznotājs, literārais konsultants un redaktors).
Apkaimes novadnieka – dzejnieka un atdzejotāja Brūvera – piemiņa un literārais mantojums tiek cildināti Ulbrokas bibliotēkas organizētajās ikgadējās Dzejas dienās, Bibliotekārajās talkās, kā arī daudzveidīgajos novadpētniecības resursos.
Ar Brūvera jaunā rakstu krājuma sagatavošanu Ulbrokas bibliotēka aktualizējusi vietējā literārā mantojuma rakstniecības vērtības, turklāt rosinājusi sabiedrību uz sarunām par literatūras emocionālo nozīmību.
Pēters Brūveris: raksti un domraksti. Sastādītāja Dr. philol. Ieva E. Kalniņa. Rīga: Zinātne, 2022. 256 lpp. ISBN 9789934599392.
Daiga Brigmane ir Ropažu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja.
Ieva Mūrniece ir Ropažu novada Ulbrokas bibliotēkas bibliogrāfe.
Comments