Krāsaina puzle ziemīgajā Stambulā
Mūsdienu ievērojamā turku rakstnieka, Nobela prēmijas laureāta Orhana Pamuka romāns “Mans vārds ir Sarkans” ir otrs šā autora latviski tulkotais prozas darbs (pirmais bija romāns “Sniegs”). Visai apjomīgais sacerējums aptver deviņas ziemas dienas 1591. gadā sniegotajā Stambulā, ko lasītājam sniedz 21 narators (stāstītājs).
Tā ir fantastiski noslēpumaina un velnišķīgi viltīga krimināla mistērija, valdzinošs mīlas stāsts, izcila diskusija par mākslas, filozofijas un reliģijas problēmām. Īpaša individuāla stila sacerējumā savijas vēsture, filozofija, mīlestība, detektīvs.
Grāmata sākas ar slepkavību – par sevi no viņsaules kā pirmais narators vēsta nogalinātais un akā iemestais mākslinieks Zarifs, labākais sultāna mākslinieku darbnīcas dekoratīvo rotājumu zīmētājs. Viņš ir viens no sultāna izcilāko mākslinieku četrotnes, kam vecā meistara Eništes vadībā uzticēts slepens uzdevums – pagatavot sultānu cildinošu grāmatu, kurai viņa slava jāizgaismo Eiropas stilā. Grāmatu sultāns iecerējis dāvināt venēciešiem, un tajā paredzētas atkāpes no islāma mākslas tradīcijas – darināt gadsimtu gaitā izkoptas izsmalcinātas miniatūras formāli, it kā no Allāha skatupunkta, noliedzot realitāti dabas uztverē, perspektīvu un mākslinieka individualitāti.
Romāna personāžu rindā iesaistās pēc ilgas prombūtnes no Persijas atgriezies mākslinieks, Eništes radinieks Koro, kurš kopš bērnības mīl Eništes meitu, skaistuli Šekuri, ap viņiem vijas mīlas līnija, atklājot musulmaņu sieviešu un vīriešu paradumus un tradīcijas intīmajā un ģimenes jomā. Spriedze pieaug, kad tiek nogalināts arī Enište, tas mudina sultānu mobilizēt resursus abu slepkavību izmeklēšanai, taču slepkavu atklāj Koro, tā iegūstot skaistās Šekuri mīlestību. Pavediens nozieguma motīvam meklējams zīmējumos, uz to analīzi tiek koncentrēta vainīgā meklēšana. Jau grāmatas sākumā autors ļauj saprast, ka slepkava ir starp grupas māksliniekiem, bet tikai beigās noskaidrojas vainīgais. Neiztikt bez asinīm, vienlaikus pozitīvi atrisinoties arī mīlas lietām.
Romāna sākums šķiet tikai kā iepazīstināšana ar varoņiem, taču patiesībā vēstījumā nav nevienas maznozīmīgas detaļas, katrs nākamais narators pārņem no iepriekšējā sižeta pavedienu un, tiem mainoties, atšķetina māksliniecisko mīklu līdz pārdomātam nobeigumam.
Lai gan romāns veidots kā detektīvs, vainīgā meklēšana ir tikai sižeta virzītājs, jo Pamuka romāns apliecina, cik filozofiski, idejiski, saturiski un mākslinieciski ietilpīgs var būt šā žanra sacerējums. Padziļināti tajā risinātas mākslas problēmas, māksliniecisko štampu noliegums. Mākslinieka tiesības uz individuālu stilu saduras ar pietāti pret izkoptu tradīciju, tiek konfrontēts austrumu domāšanas veids ar rietumniecisko dzīves uztveri.
Bagātīgie grāmatu ilumināciju, mākslinieku un mākslas dzīves apraksti kontrastē ar brutalitāti sadzīvē. Romāna simbols Sarkans asociējas gan ar pietāti pret šo krāsu seno austrumu iluminācijās, gan asinīm, nogalināšanu, protestiem, nemieriem, revolūcijām.
Romāns kopumā ir filozofiska fantāzija, kurā kaleidoskopiski mijas mākslas, reliģijas, mīlas, varas problēmas uz izteiksmīgu Stambulas vides un sadzīves ainu fona.
Tulkotāja Laima Kota zemsvītras piezīmēs un beigu skaidrojumos sniedz plašu izziņas materiālu par minētajām personām, neskaidriem jēdzieniem, vēsturiskām reālijām, padarot lasīšanu jēgpilnāku.
Romāns pirmoreiz oriģinālā izdots 1998. gadā.
Noderīgi: dgramata.lv / lsm.lv / lr1.lsm.lv /satori.lv / lililasa.wordpress.com
Orhans Pamuks. Mans vārds ir Sarkans. No turku valodas tulkojusi Laima Kota; literārā redaktore Gundega Blumberga; konsultants Vents Zvaigzne; Jāņa Esīša dizains; Gundegas Kārkliņas makets. Rīga: Dienas Grāmata, 2024. 527 lpp. ISBN 9789934636165.
Lilija Limane ir ir grāmatniecības pētniece.
Comments