Monogrāfijā par Rīgas Lielajiem kapiem to 250. jubilejas gadā Dr. philol. Juris Millers (1978) piedāvā vizuālu ceļojumu pagātnē kopš 1773. gada, kad ārpus pilsētas tā laika robežām tika nodibināti Rīgas Lielie kapi.
Šodien tas ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kura kopapjoms ir 22 hektāri.
Vēsturiski Lielajos kapos bija iekļauti arī Jēkaba kapi un Pokrova kapi. Pilsētas kapi tika nodibināti laikā, kad sanitāru apsvērumu dēļ ar imperatores Katrīnas II rīkojumu tika aizliegti apbedījumi baznīcās un to apkārtnē. Tā vietā, lai guldītu aizgājēju zemes klēpī, pārtikušie rīdzinieki būvēja kapenes, mauzolejus un kapličas; netrūka arī kapavietu, kurās mirušā vārds lasāms uz kapa plāksnes un atdusas vietu greznoja piemineklis.
Mūsdienās šī plašā teritorija – dārzu un parku ansamblis “Lielie kapi” ar memoriālām celtnēm – glabā ne tikai liecības par vairāku draudžu vēsturi – Sv. Jēkaba, Doma, Sv. Pētera, Sv. Jāņa, Reformātu, Jēzus, Sv. Ģertrūdes un Pokrova draudzi –, bet plašākā kontekstā uzskatāms par spilgtu apliecinājumu postam, ko rīdziniekiem nesa Otrais pasaules karš. Līdz ar Otrā pasaules kara sākumu no Baltijas izceļoja vācbaltieši (1939); arī daudzi citi rīdzinieki devās bēgļu gaitās (1944), Rīgas Lielos kapus pakļaujot aizmirstībai. Pilsētvidē joprojām ieraugāmi kapu žoga fragmenti un pārkalti demontētie pieminekļi, arī tuvējās apkaimes bruģis papildināts ar saskaldītiem kapakmeņiem un akmens stabiem. Ja par kapsētas uzplaukumu uzskatāms laikposms no 1825. gada līdz 1939. gadam, tad 1969. gadā sāktā Senču ielas izbūve, šķērsojot kapu teritoriju, sekmēja pilnīgu kapsētas norietu.
Tāpat kā kapsēta gaida atdzimšanu, arī rīdzinieki pelnījuši, lai viņu priekšteči piedzīvo atzīšanu, jo savulaik veicinājuši Latvijas ekonomisko, tirdzniecisko, zinātnes un kultūras dzīvi, veidojot Rīgu tādu, kādu to pazīstam šodien. Līdz šim apzinātas daudzu īpaši nozīmīgu rīdzinieku – tostarp ķīmiķa Vilhelma Ostvalda, Rīgas mēra Džordža Armitsteda, arhitektu Reinholda Šmēlinga, Vilhelma Bokslafa, Johana Daniela Felsko un Augusta Reinberga, gleznotāju Jāzepa Grosvalda un Voldemāra Zeltiņa, publicista Aleksandra Dauges, dzejnieka Andreja Pumpura, ekonomista un politiķa Krišjāņa Valdemāra, folkloristu Friča Brīvzemnieka un Krišjāņa Barona – kapavietas.
Jura Millera grāmata savā ziņā ir piemineklis pašai kapsētai, jo tajā atrodams bagātīgs vizuālais un pētnieciskais materiāls ar kartēm, skicēm un vēsturiskiem datiem, kuros dokumentēti ne tikai vēsturiski fakti, bet arī mākslinieciskas vērtības – arhitektoniskas būves un skulptūras.
Īpašas uzmanības vērtas ir fotofiksācijas no 20. gadsimta sākuma 60.–70. gadiem, kā arī mūsdienām, jo liecības par daudzām būvēm un to detaļām ir saglabājušās tikai fotogrāfijās.
Noderīgi: klasika.lsm.lv
Millers, Juris. Lielie kapi Rīgā = Der große Friedhof in Riga. Monogrāfija. Rīga: Global Technology group, 2023. 336 lpp. ISBN 9789934238376.
Ingrīda Peldekse ir LNB Speciālo krājumu departamenta Mākslas un mūzikas centra Mākslas lasītavas krājuma eksperte
Comments