🎧 Klausies apskatu Soundcloud vai Spotify.
Kad amerikāņu rakstnieces Medlinas Milleres romāns “Kirke” piedzīvoja pirmpublicējumu angļu valodā 2018. gadā, izrāvu to kā dievu nektāru – ātri un ar reibinošu pēcgaršu. Tagad, lasot latviski, iedarbība tāda pati. Tulkojums – izcils. Lēnāk lasīt būtu grūti, jo pati valoda rit tik raiti – īsi teikumi, spilgti epiteti, smaržu, garšu, taktīlu maņu pārbagātība. Lappuses škiras kā vēja pūstas, un lasītājs burtiski nonāk tur, seno grieķu dievu pasaules epicentrā – redz, dzird, teju sajūt aprakstītās kaislības, arī vientulību, meklējumus, piepildījumu uz savas ādas. Fantastiski – tas ir precīzs apzīmējums, jo arī darbojošās personas tādas ir: Olimpa dievi, nimfas un nēreidas, briesmoņi, varoņi un pa kādam parastam mirstīgajam arī.
Bet romāna centrā – sieviete dieviete: netipiska, nesaprasta, izraidīta, spītīga, zinātkāra, spēcīga – saules dieva Hēlija meita Kirke. Burve ar dzeltenām acīm, uzticīgu lauvu pie sāniem un nakts rasā ievāktu augu tinktūrām somiņā.
Sengrieķu dziesminieka Homēra eposs “Odiseja”, kas ir senākais mūsdienās saglabājies Rietumu kultūras literārais darbs – tapis vēl krietnu laiku pirms Bībeles – ir varoņa Odiseja sarežģītais mājupceļš pēc Trojas kara (kas savukārt aprakstīts Homēra eposā “Īliada”). Odisejs kuģo pāri jūrai uz ilgoto Itaku, kur viņu uzticīgi gaida sieva Pēnelope un dēls Tēlemahs. Pa ceļam jāizkāpj dažādu savādu salu krastos, kuras apdzīvo mītiski iemītnieki, jācīnās ar baisām radībām, un tā paiet gadi. Septiņus no tiem Odisejs un viņa kuģa apkalpe – jeb tas, kas no tās palicis pāri – aizkavējas uz vēl kādas salas, kurā mīt dieviete Kirke (saukta arī par Kalipso).
Romāns “Kirke” lielā mērā balstīts Homēra eposa apdziedātajos notikumos, taču sarakstīts no Kirkes skatupunkta, kur varonīgais piedzīvojumu meklētājs Odisejs ir tikai viens no viņas mīlniekiem, lai gan – viens no liktenīgākajiem.
Sengrieķu mītos un varoņteikās sieviešu netrūkst, un tomēr skatupunkts ir izteikti vīrišķs. Pēdējos gados anglofonajā pasaulē vērojama tendence, kad sieviešu rakstnieces un tulkotājas ir ķērušās sengrieķu mantojumu pārrakstīt. Milleres “Kirke” ir viens no spilgtiem piemēriem. Tam piepulcējas Natalie Haynes romāns “A Thousand Ships” (“Tūkstoš kuģu”, 2019), kas veltīts Trojas karam un sieviešu dzīvēm tā krustugunīs un pēc kara, un tās pašas autores romāns “Pandora’s Jar” (“Pandoras lāde”, 2020), kas ir sengrieķu mītu pārstāsts. Arī Pat Baker izvēlējusies Trojas karu; viņas romāns “The Silence of the Girls“ (“Meiteņu klusēšana”, 2018) ir “Īliadas” versija sieviešu acīm. Jennifer Saint romāns “Ariadne” (2021) ir par Krētas princesēm, baismīgā Mīnotaura meitām Ariadni, kura iemīlas Atēnu princī Tēsejā,
un viņas māsu Fedru. Līdzīgu romānu nepilnas dekādes laikā ir jau vairāk nekā desmit. Tāpat Homēra eposus, kurus iepriekš tulkojuši vīrieši (arī latviski tie lasāmi Augusta Ģiezena tulkojumā), pirmoreiz angliski tulko sievietes. 2018. gadā klajā nākušais Emily Watson “Odisejas” tulkojums ir atzīts par vienu no izcilākajiem, bet 2016. gadā Caroline Anderson iztulkoja “Īliadu”.
Patlaban sagatavošanā ir uz romāna “Kirke” motīviem balstīts HBO seriāls. Sulīgais, dzīvais, arī spraigais sižets ir tam piemērots materiāls, un personāžu kaislības un problēmas ir pārlaicīgas un saprotamas (jo īpaši, kad dieviete cenšas viena pati tikt galā ar jaundzimušo). Tomēr arī grāmata pati par sevi ir gana ieraujoša, lai vēl ilgi pēc izlasīšanas prātā uzplaiksnītu iztēles ainas kā filma, kuru grūti izslēgt. Es vēl tagad mazliet klejoju pati pa savu apburto salu ar lauvu pie sāniem uzmeklējot to, ko visvairāk kāro nemirstīga dieviete.
Noderīgi: zvaigzne.lv
Millere, Medlina. Kirke. No angļu valodas tulkojusi Anete Kona. Rīga: Zvaigzne ABC, 2023. 400 lpp. ISBN 9789934313127.
Anna Iltnere ir LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra tīmekļa resursu redaktore, izdevuma "Literatūras ceļvedis" korektore un tīmekļvietnes www.literaturascelvedis.lv administratore.
Comments