"Daces Krēsliņas “Pasaka par Jūras dziesmu”, kuru autore – zvērināta advokāte – ir gan sarakstījusi, gan krāšņi ilustrējusi, ir par dziesmu, kuru kādai Zvejniekmeitai iemāca zemūdens pasaules radības: jūras valdnieks un viņa pavalstnieki. Dziesma, kas stāsta par jūru un kā tā jūtas. Dziesma, kas ciematnieku satumsušajos skatos pamazām atgriež mirdzumu," apskatā par Daces Krēsliņas grāmatu "Pasaka par Jūras dziesmu" raksta Anna Iltnere. "Grāmatai piemīt pasaules elpa un cilvēka mēroga nobeigums. Ilustrācijas šķiet tik atsvaidzinoši pasakainas, ka jādomā – arvien vairāk juristiem būtu jāsāk pievērsties bērnu literatūrai ☺ Ļoti labi varu iztēloties šo grāmatu pasaules tirgū: uzburtā vide ir kosmopolīta, pat dienvidnieciska, stāsts – reizē mitoloģisks un laikmetīgs (ekoloģija)."
Ilustratore un bērnu grāmatu autore Dace Krēsliņa savulaik karjeru sāka kā augstu novērtēta advokāte un pat iekļuva žurnāla "Forbes 30" jauno talantu sarakstā, būdama pazīstama ne tikai Latvijā, bet arī Londonā un Briselē. Pirms vairākiem gadiem viņa tomēr nolēma mainīt dzīves virzienu, un nu klajā nākusi jau viņas otrā bērnu grāmata.
Paldies Dace Krēsliņai par sarunai veltīto laiku!
Kā pie Jums ieradās grāmatas ideja?
Man ļoti patīk, kā šis jautājums formulēts. Šī pasaka atnāca tad, kad biju atmetusi savus priekšstatus par to, kādu grāmatu es radīšu, un kad biju atbrīvojusi savu laiku tam, lai tiešām varētu nodoties ilustrāciju zīmēšanai.
Biju izlēmusi, ka ļoti vēlos radīt otru grāmatu, taču konkrētu ideju vēl nebija. Vien biju droša, ka nekādu pasaku es šoreiz, atšķirībā no pirmās grāmatas, nerakstīšu ☺ Tobrīd biju pievienojusies Rīga Zoo komandai kā Ilgtspējas vadītāja, un mani iedvesmoja viņu lielie pārmaiņu plāni un kolēģu mīlestība pret savu darbu un dabas pasauli. Lai cik ļoti man patika būt Rīga Zoo, es secināju, ka man nekādi nesanāk šo darbu apvienot ar ilustratores darbu un grāmatu radīšanu. Mākslai nepietika spēka un laika. Tā nu mana "Pasaka par Jūras dziesmu" pie manis ieradās neilgi pēc tam, kad pieņēmu lēmumu tomēr pilnībā pievērsties ilustrācijai un grāmatām.
Kopā ar ģimeni noskatījāmies filmu "Avatars: Ūdensceļš", un jutu, ka kaut kas sāk rosīties sajūtās. Nākamajā dienā piesēdos pie papīra lapas un sāku rakstīt. Pierakstīju šo stāstu no sākuma līdz beigām, klusi pasmaidot pie sevis par savu apņēmību nerakstīt pasakas. Pasaka mani pašu iedvesmoja, izjutu, kā tajā simboliski savienojas daudzas pieredzes, kas tobrīd norisinājās manā dzīvē – Rīga Zoo pieredze (mīlestība pret dabu, ekoloģija, sugu saglabāšana un ilgtspēja), kā arī patiesības meklējumi pašai savos iekšpasaules dziļumos un vētrās, pat ja šķiet neprāts tajā visā mesties iekšā.
Vai varat nedaudz atklāt rakstīšanas un ilustrēšanas procesa aizkulises – kā strādājat Jūs?
Tā kā šī ir otrā grāmata, kuru esmu sarakstījusi un ilustrējusi, man bija nedaudz vieglāk ar procesa organizēšanu. Varētu teikt, ka es virzos no plašuma uz detaļām. Kad grāmatas teksts ir tapis, es izvēlos dažus sajūtu atslēgvārdus, kas raksturo grāmatu kopumā. Piemēram, grāmatas “Pasaka par Jūras dziesmu” atslēgvārdi bija harmonija, mīlestība, jūra, alkatība un mantrausība, haoss, tumsa, gaisma, krāsas, dziesma un cerība. Pierakstīju krāsu toņus – zilie, zilzaļie, zaļie, rozā, neitrālie toņi, balts. Pēc tam veidoju sajūtu kolāžu ar dažādiem simboliskiem attēliem (gan manis pašas bildes un ilustrācijas, gan internetā atrastas), kuri raksturo grāmatas vizuālo noskaņu. Šo visu turu sev priekšā grāmatas ilustrāciju tapšanas procesā, lai atgādinātu, kādu noskaņu un sajūtas es vēlos grāmatā ielikt.
Tekstu es sadalu paragrāfos, izdrukāju, izgriežu un izvietoju pa atvērumiem, kā, manuprāt, tie būs grāmatā. Skatos, lai teksts vienmērīgi, loģiski un organiski plūst cauri lapām. Pierakstu katra atvēruma svarīgāko notikumu. Uzdodu daudz jautājumu par notikumiem, vietu, tēliem, iepazīstos pati ar savu pasaku, pierakstu katram atvērumam pēc iespējas vairāk asociāciju, kas var noderēt, radot ilustrācijas. Tad ķeros pie mazajām skicēm, domājot kopumā par visu grāmatu – kur būs detalizētākas ilustrācijas, kur varētu būt kāds tuvplāns, kur būs viss atvērums kā viena ilustrācija, kur varētu būt atsevišķas mazākas utt.
Kad lielā bilde ir apmēram skaidra par grāmatas noskaņu, krāsām, aptuvenām skicēm katram atvērumam, tikai tad sāku skicēt jau konkrētāk tēlus un idejas grāmatas atvērumiem. Pārsvarā es strādāju ar planšeti, taču šad un tad arī uz papīra. Piemēram, šajā grāmatā es izmantoju daudz ar akvareļiem zīmētas tekstūras foniem.
Lielākā daļa ilustrāciju tapa mājās, taču zemūdens pasaules atvērumus es ilustrēju, kad biju Naxos salā Grieķijā. Tāpēc grāmatā ir tādas dienvidnieciskas sajūtas un krāsas – grieķu salas mani ļoti iedvesmoja.
Kas bija grūtākais, strādājot pie šīs grāmatas?
Grūtākais bija brīdis, kad biju tikusi apmēram pusē ar ilustrācijām. Līdzīgi bija arī ar pirmo grāmatu. Toreiz es sāku visu zīmēt no sākuma (un tā divas reizes), līdz tiku līdz sajūtai, ka man beidzot patīk ilustrācijas. Laikam, tas man ir tāds dabisks lūzuma punkts, ar kuru jārēķinās, radot grāmatu ☺
Šoreiz gan līdz tam radītās ilustrācijas man patika, taču nebija iedvesmas turpināt. Man palīdz, ja daru kaut ko citu, eju ārā garākā pastaigā, nomainu vidi, satieku cilvēkus vai pazīmēju kaut ko pavisam nesaistītu ar grāmatu, vēlams arī citā tehnikā. Ilustrāciju radīšana ir diezgan vientuļš process, tāpēc tas jāsabalansē ar citām aktivitātēm dzīvē.
Tā nu noliku planšeti un ķēros pie savas pirmās mīlestības – akvareļiem. Skiču kladē sāku brīvi zīmēt kaut ko no zemūdens pasaules. Tieši šis skiču klades zīmējums ir kā fona tekstūra gan grāmatas vākam, gan dažiem atvērumiem. Ūdenskrāsas man radīja atkal prieku un interesi turpināt strādāt ar grāmatu – kombinēju akvareļus ar digitāli zīmētajām ilustrācijām un priecājos par to, kādu dziļumu tas iedod. Ir, protams, patīkami, ja darbu var darīt ar prieku un interesi, taču grāmatas ilustrēšana ir laikietilpīgs process, un tādēļ nereti ir vienkārši jāturpina, un viss, neatkarīgi no iedvesmas un citiem apstākļiem. Kā ar ikvienu darbu.
Par ko esat patiesi gandarīta, kad grāmata ir izdota?
Esmu pateicīga, ka gan lieli, gan mazi ir novērtējuši kā stāstu, tā arī ilustrācijas un manis ieguldīto darbu. Prieks, ka ir pamanītas dažādas mazas detaļas un ironiskas vietas grāmatā. Milzu gandarījums arī par to, ka grāmata šogad bija Boloņas grāmatu izstādē Itālijā. Mani patiesi iepriecina un motivē jebkurš atbalsta vārds, jo dažkārt pārņem šaubas, vai tiešām šo cilvēkiem vajag. Bet esmu noticējusi, ka vismaz vienam cilvēkam to tiešām vajag – man pašai. Un ja manas grāmatas novērtē un iemīl vēl kāds, tad varu tikai priecāties un būt pateicīga. Tieši kā "Pasakā par Jūras dziesmu" – nekad nevar zināt, kā no sirds radīts darbs var likt iemirdzēties kāda cita acīm.
Ko Jūs meklējat un novērtējat citās grāmatās?
Pārsvarā iegādājos grāmatas, kas mani iedvesmo vizuāli. Tās ir gan enciklopēdijas, gan ilustrētas bērnu grāmatas, gan dažādas grāmatas par latviešu māksliniekiem. Katru reizi, kad aizbraucam ciemos pie vīra vectēta, atbraucu mājās ar kaudzi grāmatām, kas izdotas pirms kādiem divdesmit, trīsdesmit gadiem un senāk. Es dažkārt nopērku arī latviešu autoru romānus, jo zinu, ka tas ir labākais atbalsts, taču diezgan daudz grāmatu lasu arī e-bibliotēkā. Novērtēju, ja grāmatā var sajust dvēseli un ieguldīto darbu.
Ja Jūs varētu paturēt sev tikai vienu grāmatu, kura tā būtu un kāpēc?
Traki sarežģīts jautājums. Laikam kaut kādu skaistu un biezu enciklopēdiju par dabu un dzīvniekiem ☺ Varētu uzzināt ko jaunu un būtu iedvesmas bildes zīmēšanai.
Kāda loma Jūsu dzīvē ir bibliotēkām?
Bibliotēkās ir tāda īpaša aura, kas man vienmēr ir patikusi. Turklāt Latvijā ir tiešām ļoti daudz skaistu, plašu bibliotēku. Ja vien es dzīvotu tuvumā kādai no tām, laikam tur vien dzīvotos. ☺ Šobrīd man sanāk pabūt bibliotēkās, kad tajās notiek manu ilustrāciju izstādes, vai arī esmu uzaicināta satikties ar lasītājiem – dalīties ar grāmatu un ilustrāciju tapšanas procesu. Man ir liels prieks, ka tik daudzās bibliotēkās bērniem ir pieejamas arī manis sarakstītās un ilustrētās grāmatas. Ikvienā pasākumā, kur esmu tikusies ar bērniem, jūtu patiesu interesi par grāmatām, un ticu, ka bibliotēkām tajā ir liels nopelns. Tāpēc liels paldies par to!
Trīs ašie:
1. Ilustrēt grāmatas: uz papīra vai datorā?
Planšetē un uz papīra ☺
2. Peldēt jūrā vai baseinā?
Jūrā, bet siltā.
3. Grāmata, kino, teātris vai koncerts?
Teātris.
Krēsliņa, Dace. Pasaka par Jūras dziesmu. Autores teksts, ilustrācijas un dizains. Rīga: Zvaigzne ABC, 2023. 31 nenumurēta lpp. ISBN 9789934322259.
Comments