"Andras Manfeldes jaunākajā dzejoļu krājumā "Dilstošais medus mēness" tverts mūsu katra iekšējais laiks, dzīves iedotais laiks un dabas cikliskums," grāmatas apskatā raksta Anna Iltnere. "Pēc kārtas piektais dzejoļu krājums ir plūstošs un meditatīvs, vērojošs, mīlestībā izmērcēts. Gribas to lasīt uz riņķi."
Andra Manfelde raksta dzeju, prozu un grāmatas bērniem. Iepriekšējais konceptuālais dzejas krājums "Poēma par mammu" (2022) tika nominēts Dzejas dienu balvai un Latvijas Literatūras gada balvai. Grāmata jauniešiem "Kurš no mums lidos?" (2017) par Karostas bērniem, kuri dodas brīnumainos meklējumos, saņēma Latvijas Literatūras gada balvu.
Patiess prieks, ka dzejoļu krājums "Dilstošais medus mēness" tikko septembrī godalgots ar žurnāla "Domuzīme" Dzejas balvu 2024.
Paldies Andra Manfeldei par sarunai veltīto laiku!
Kā pie Jums ieradās grāmatas ideja?
Dzejoļu krājumā “Dilstošais medus mēness” ir apkopoti piecu gadu laikā sarakstītie dzejoļi. Darba procesā ar grāmatas redaktoru Jāni Rokpelni izkristalizējām vadošās tēmas – mīlestība pret glezniecību, cilvēku un dabu. Ja ir prozas darbs, tad sākotnēji patiešām ir ideja, pat varētu teikt – vīzija, redzējums, ko varētu nosaukt par virsuzdevumu. Šis dzejoļu krājums drīzāk ir kā no dabas materiāliem salasītas krelles un nav būvēts uz koncepcijas pamatiem. Piemēram, grāmata “Poēma ar mammu” ir “idejiska”, jo pamatā bija autobiogrāfisks vēstījums par kolhozā dzīvojošām dzimtas sievietēm, un tad es arī pie tā pieturējos, rakstot jaunus dzejoļus.
Vai varat nedaudz atklāt rakstīšanas procesa aizkulises – kā strādājat Jūs?
Kad dzejoļi sakrājušies jau “kritiskā masā”, tos nosūtu redaktoram, un sākotnēji tiek atsijāti vājākie. Prozu es rakstu citādi, varētu teikt – no rezidences uz rezidenci, parasti 4 vai 5 piegājienos pa 2–3 nedēļām. Lai sarakstītu dzejoļus, man nepieciešama vienatne, bet tad, kad esmu tikusi “uz viļņa”, kad ir rakstīšanas periods, tad rakstās arī tramvajā, skaļā virtuvē. Arī šajā krājumā man ir viens dzejolis, ko es nosūtīju pati sev kā sms, sēžot maršrutniekā.
Kas bija grūtākais, rakstot šo grāmatu?
Kompozīcija. Pirmkārt, kopā ar redaktoru izspriedām, ka krājumā nebūs sociālas ievirzes dzejoļi, jo Rokpelnis teica – “no rētām mākslu netaisa”, kam es, lai arī ar grūtībām, tomēr piekritu. Kad bija skaidrs, ka viens no grāmatas “vaļiem” būs glezniecība, es uzrakstīju vēl dažus dzejoļus, kuros citēju Šagālu, Padegu, Van Gogu. Treškārt – man pat bija divi maketi. Iepriekš bija iekļauts Liepājas cikls – dzejoļi, kurus es dēvēju par “gammu dzejoļiem”, jo tie radušies, ejot uz jūru, vērojot tirgu un gadalaikus, taču šis dzejas cikls iznāks atsevišķā grāmatā. Par to nospriedām pēdējā brīdī, pirms grāmatas makets tika nosūtīts uz tipogrāfiju.
Par ko esat patiesi gandarīta, kad grāmata nu ir izdota?
Ka tā ir izdota! Un ir tik glīta.
Ko Jūs kā autore meklējat un visaugstāk vērtējat citu autoru grāmatās?
Godīgumu, jo no tā arī izšķiļas sava balss. Vēl, droši vien, lai iracionālais un racionālais ir savijies vienā pīnē.
Ja Jūs varētu paturēt sev tikai vienu grāmatu, kura tā būtu un kāpēc?
Bībeli, bet tā jau nav grāmata... Es gribētu kaut ko neizsmeļamu. Tāda grāmata man ir arī Virzas “Straumēni” un franču dzejas izlase “Es tevi turpinu”.
Kāda loma Jūsu dzīvē ir bibliotēkām?
Esmu no tiem kampaņveida apmeklētājiem, kurš (visnotaļ laimīgs) sagrābjas grāmatas (pie sevis solīdamies, oi, kāpēc gan es nenāku biežāk! Tik daudz laba ko lasīt!) un laicīgi nenodod. Ir gadījies, kad beidzot aizeju ar savu nododamo grāmatkalnu, tieši “spodrības dienā”. Ir arī problēma, ka brīžos, kad pati rakstu, un tādi brīži ir mana lielākā laika daļa, pat ja nerakstu, tomēr “esmu iekšā” un domāju par konkrēto darbu, tad es izvairos lasīt, lai neietekmētos. Īstais lasīšanas laiks ir salīdzinošā tukšuma periodā, kad manuskripts ir pie izdevēja. Pirms rakstīšanas mēdzu daudz lasīt, lai trenētu “muskuļus”. Piemēram, pirms šī dzejoļa krājuma sastādīšanas pārlasīju Ādama Zagajevska “Svešā skaistumā” un Fernandu Pesua. Pirms prozas grāmatas – Anniju Erno.
Trīs ašie:
Rakstīt grāmatas: uz papīra vai datorā?
Datorā.
Peldēt jūrā vai baseinā?
Jūrā.
Grāmata, kino, teātris vai koncerts?
Grāmata.
Andra Manfelde. Dilstošais medus mēness. Vāka ilustrācija un grāmatas dizains: Rute Marta Jansone. Redaktors Jānis Rokpelnis. Rīga: Aminori, 2024. 62 lpp. ISBN 9789934612459.
コメント