Lias Guļevskas grāmata “Aleksandrs Grīva. Skaņas karalis” šogad piedzīvojusi otro, papildināto izdevumu. Pirmoreiz tā izdota 2004. gadā ar nosaukumu “Panākumu kāpņu augšgalā nekad nav burzmas”, gadu pirms izcilā latviešu producenta, skaņu režisora un diriģenta Aleksandra Grīvas (1938–2005) aiziešanas mūžībā.
Kādu dēvēt par karali ir liels pagodinājums. Izpelnīties šādu apzīmējumu profesijā, kas liek “spīdēt” citu darbam un nezinātājam var būt arī nepamanāma, ir īpašs novērtējums.
Aleksandrs Grīva savā vienlīdz tehniskajā un radošajā profesionālajā darbībā ir pratis izcelt sava laika ievērojamāko Latvijas mūzikas zvaigžņu spožumu, kā arī ar ieteikumiem un vadību spēcīgi veidojis daudzu skatuves mākslinieku karjeru. Šeit īpaši izceļams Raimonda Paula popularitātes fenomens un tas, kā grupas “Zodiaks” ieraksti teju raķešveidīgi sasnieguši pirmo vietu pārdotāko skaņuplašu sarakstā visā Padomju savienībā (ar laiku iemantojot atpazīstamību arī ārpus dzelzs priekškara robežām). Pateicības par nozīmīgu ideju un padomu sniegšanu Aleksandram Grīvam izteikuši arī augstas raudzes ārvalstu profesionāļi, sākot ar pasaules klases operdziedātājiem (piemēram, Irina Arhipova – “pasaulē labākā Karmena”) līdz skaņu inženieriem vismodernākajās Tokijas ierakstu studijās. Aleksandrs Grīva ir slavens ar savu darbu kā “Melodijas” ierakstu studijas mākslinieciskais vadītājs Rīgā, Tallinā un Viļņā. Piedalījies kora “Ave Sol” izveidē un mākslinieciskajā virzībā. 2002. gadā Grīva saņēmis Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā.
Grāmatas autore Lia Guļevska kā radio personība un žurnāliste ar patiesu ieinteresētību ir vēlējusies iemūžināt sev un visai Latvijas sabiedrībai kopumā nozīmīgā un nenoliedzami talantīgā skaņu valsts valdnieka dzīvesstāstu.
Aleksandrs Grīva, savukārt, būdams uzticīgs arodam, uzsver, ka “grāmatai jābūt noderīgai, palīdzošai jaunajiem un nākamajiem skaņu režisoriem, mūzikas ierakstu direktoriem un producentiem”. (55. lpp.) Darba instrumenti, aprīkojums, ierakstāmais skaņas materiāls un izpildītājmākslinieki, protams, nemitīgi mainās, turpretim principi, pēc kuriem vadīties darbā, kurā jāapvieno augsti kvalitātes standarti ar, iespējams, vēl augstāka līmeņa saskarsmes spējām, šķiet, esam daudz noturīgāki pret pārmaiņu vējiem, līdz ar to tik tiešām – pārmantojami, tālāk nododami. Nozīmīgas ir Aleksandra Grīvas atziņas par akustikas nozīmi skaņas ierakstā.
Jāmin, ka grāmatā ir daudz informācijas un vēl vairāk ieintriģējošu pavedienu par dažādām padomju un arī atjaunotās, neatkarīgās Latvijas mūzikas ainas norisēm, ko nav iespējams atrast ar vienkāršu tīmekļa meklējumu. Skaidra ir arī Grīvas nelokāmā nostāja un iesaiste centienos PAR Latvijas brīvību un neatkarību, sākot ar tādiem žestiem kā latviešu tautasdziesmas “Rīga dimd” ieskandināšana zvanu skaņās, lai to piecreiz dienā veselās stundās atskaņotu Pēterbaznīcas tornī, līdz ārkārtīgi riskantajai, bet nenovērtējami svarīgajai Lūcijas Garūtas kantātes “Dievs, Tava zeme deg” ieraksta kopiju izgatavošanai Maskavā un pēcākai pavairošanai Rietumos. Otra monētas puse ir bijušas darbības PRET padomju režīmu, arīdzan ietērptas muzikāli pausto ideju ietvarā – Grīva atbalstījis Tallinas džeza (t.i. Padomju savienībā ideoloģiski nepieļaujama) mūzikas festivāla rīkošanu 1967. gadā un to arī ierakstījis, tāpat ieskaņojis popmūzikas festivālu Erevānā, Armēnijā. Šeit varētu turpināt, lai gan Aleksandra Grīvas darbības lauks bijis tik plašs, ka svarīgāko īsi uzskaitīt nemaz nav iespējams.
Grāmata “Aleksandrs Grīva: Skaņas karalis” sastāv no izvērstas Lias Guļevskas intervijas ar Aleksandru Grīvu par viņa dzīvi, kam seko veseli 50 (!) laikabiedru atmiņu stāsti un novērtējums.
Otrā izdevuma papildinātajā daļā pievienoti vēl 16 ieraksti no Aleksandra Grīvas jaunākajiem kolēģiem, kā arī viņa bērnu atmiņas par tēti. Izdevumā ietverti arī attēli no ģimenes fotoalbuma un svarīgākajiem brīžiem Grīvas karjerā. Kopējās noskaņas ziņā grāmatu var pielīdzināt vērtīgam, profesionāli orientētam, bet arī cilvēcīgi atklātam raidierakstam. Lias Guļevskas un Aleksandra Grīvas sarunā saglabāta runātā vārda sajūta. Sarunai izskanot, dažādas tā paša stāsta nianses tiek atklātas neparastā sintēzē starp it kā personisku, bet tai pašā laikā – skaidri zināms – publisku “korespondenci”, kas veidojas starp katra atmiņu stāsta stāstnieku un paša Grīvas iespaidiem par ikvienu no grāmatas “viesiem”.
“Aleksandrs Grīva: Skaņas karalis” (un, kā vēsta grāmatas apakšvirsraksts – “Latvijas mūzikas industrijas leģenda”) ir pamatīgs un visaptverošs ieskats spēcīgas personības dzīvē un darbā, vienlaikus kalpojot par spilgtu laikmeta liecību dažādu reģistru un intonāciju skaņās, kas šoreiz ierakstītas nevis skaņuplates rievās, bet šī biogrāfiskā darba lappusēs.
Noderīgi: jumava.lv / retv.lv / facebook.com
Lia Guļevska. Aleksandrs Grīva: Skaņas karalis. Latvijas mūzikas industrijas leģenda. Atbildīgā redaktore Liene Zundure; Ingus Feldmaņa vāka grafiskais noformējums; maketētājs Ivars Vimba. Rīga: Jumava, 2024. 263 lpp. ISBN 9789934206924.
Marta Viktorija Agruma ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Speciālo krājumu departamenta Audiovizuālā krājuma galvenā bibliogrāfe.
Comments