“Jūra joprojām māca kaut ko svarīgu paša cilvēka izdzīvošanai, tā māca, ka aiz viena horizonta vienmēr ir cits.” (Enzo Maiorka)
Ilggadējais Liepājas muzeja vēsturnieks Juris Kriķis (1944) šoruden lasītāju vērtējumam nodevis savu ceturto grāmatu, kura vēsta par trim Lejaskurzemes zvejnieku kopsaimniecībām un bagāto to pastāvēšanas vēsturi – Nīcas ciema Jūrmalciema zvejnieku arteli “Sarkanā Blāzma” (1949–1969), Pāvilostas zvejnieku kolhozu “Dzintarjūra” (1948–1978) un vareno Liepājas “Boļševiku” (1946), kas vēlāk pārtapa par “Kursu”.
Osta, zvejnieku lunka, jūrā gājēji un krastā palicēji – tas viss savijas krāšņā buķetē, kam pa vidu tērgā plāns un pretplāns, sociālistiskā trieciendarba nedēļas, ceļojošie vimpeļi un sarkanie karogi, kam vēstures kontekstā gan ir nulles vērtība. Atmiņās paliek cilvēki, viņu sīkstums te, Kurzemes krastā, un zveju godaprāts, ikdienas vezumu velkot.
Kriķis prot sociālisma politekonomijas dogmas ielikt kuģa rūmē pie mencām, bet cilvēkus pelnīti ierakstīt kuģa rullī nākamībai.
Grāmatu ievada plašs Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Latvijas jūrniecības vēstures nodaļas vadītāja Andra Cekula priekšvārds, savukārt pēcvārdā šo rindu autors analizē aizgājušos laikus, kad sociālisma politekonomija satikās ar kurzemnieku godaprātu. Izdevums bagātīgi ilustrēts (vairāk nekā 120 foto) un papildināts ar to laiku raksturojošām statistikas tabulām un datiem.
Grāmata iegādājama Liepājas muzeja kasē.
Kriķis, Juris. Lejaskurzemes zveji kopdarbībā. Salacgrīva: Jāņa Lapsas piemiņas biedrība, 2022. 223 lpp. ISBN 9789934868153.
Gints Šīmanis ir kultūras publicists un Bibliokuģa bocmanis.
Comments