top of page
Lilija Limane
Jul 262 min read

šŸŽ§ Koks un cilvēks Ziemeļeiropā no senvēstures lÄ«dz mÅ«sdienām



šŸŽ§ Klausies apskatu SoundcloudĀ vai Spotify.


Koks kā iedvesmas un fantāzijas apvÄ«ts dabas objekts un ainavas daļa, koks kā materiāls no apaļkoka baļķa mājas sienā lÄ«dz pogai pie linu krekla, koks kā cilvēkam lÄ«dzvērtÄ«ga, pat ar intelektu apveltÄ«ta dabas daļa ā€“ tik dažādos aspektos koku apcer daudzu nozaru speciālisti Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) sagatavotajā ietilpÄ«gajā rakstu krājumā.


Koks tik daudzos rakursos nevienā izdevumā vienkopus nav lÄ«dz Å”im aplÅ«kots, apliecinot koka kā dabas daļas un tā lietoÅ”anas iespēju daudzveidÄ«bu.

Muzejnieki un vēsturnieki sniedz ieskatu dažādos ar koku saistÄ«tos vēstures jautājumos plaŔā laika griezumā, piemēram, par augu atliekām devona perioda nogulumos. Mazliet romantizētā meža atmosfērā ieved raksti par laukakmeņiem meža ainavā un liecÄ«bām par teiksmainajiem svētajiem mežiem, praktiskāk orientē materiāli par ozola koksni, RÄ«gas mastu Ŕķirotāju amatu, mežu likumdoÅ”anu Kurzemes hercogistē, kokapstrādes nozares attÄ«stÄ«bu no 19. gadsimta lÄ«dz mÅ«sdienām, sveÄ·otās koksnes ieguvi. Vairākas publikācijas saistÄ«tas ar koka lietojumu latvieÅ”u tradicionālajā amatniecÄ«bā ā€“ saimniecÄ«bas priekÅ”metos, krēslos, ragavu sliecēs, vienkoču laivās, apavos un pat apģērbos. Ar rakstu par mÅ«zikas instrumentu izgatavoÅ”anu "Kad parasts koks sāk skanēt" ievadÄ«ta rakstu virkne par koku dažādās mākslās ā€“ pat literatÅ«rā un teātrÄ«.


Publicētajos rakstos vērojama teorētisko pieeju daudzveidÄ«ba ā€“ no tradicionālas lÄ«dz avangardiskai, no praktiskas lÄ«dz metaforiskai. Ivars Å teinbergs, Liene Rācene-Riekstiņa un Kitija Balcare ā€œapgāžā€ skatÄ«jumu uz kokiem caur utilitātes prizmu. Pētnieki, balstoties mākslas (literatÅ«ras, teātra) notikumos, pamato savu viedokli ar Rietumeiropas teorētiskajā literatÅ«rā nostiprinātām ekoatziņām, apvieno konkrēto un teorētisko problēmas tvērumu. Å teinbergs cilvēka centralitātes apÅ”aubÄ«Å”anu pamanÄ«jis un analizē Arta Ostupa dzejā, citas pētnieces pauž radikālākus ekocentriskus uzskatus.


Minētie trÄ«s krājuma raksti par literatÅ«ras un teātra tematiku revidē tradicionālos priekÅ”status par koka (un dabas kopumā) un cilvēka attiecÄ«bām, apÅ”aubot un noraidot antropocentriskos uzskatus par cilvēka vietu dabā un piedāvājot ekocentrisko skatÄ«jumu, tie liecina par lielas daļas jaunās paaudzes intelektuāļu raudzÄ«Å”anos uz dabas objektiem kā cilvēkam lÄ«dzvērtÄ«gām bÅ«tnēm. Viņu izpratnē arÄ« koks ir dzÄ«vs un apveltÄ«ts ar intelektu, ko cenÅ”as pierādÄ«t Rācene-Riekstiņa esejā par mežābelēm.


Tik pamatÄ«ga un detalizēta pētÄ«jumu virkne par koku liecina, ka mÅ«sdienu cilvēkam koks ir svarÄ«gs kā dabas objekts, iedvesmas un rekreācijas avots, tomēr interesē arÄ« Ŕā materiāla saimnieciska izmantoÅ”ana, jo "jautājums, kā vide un pieejamie resursi ietekmē cilvēkus, kopienas un pat tautas, ir intriģējis daudzu jomu pētniekus daudzu gadsimtu garumā" (Toms Ķikuts).

ObjektÄ«vie un saistoÅ”ie raksti veidos dziļāku lasÄ«tāja izpratni par koka lietojumu, ļaus noraidÄ«t vai akceptēt dabas ekspluatācijas noliegumu, palÄ«dzēs izvairÄ«ties no pārlieku polarizētiem uzskatiem mežu, dabas vispār un cilvēka attiecÄ«bās.


Noderīgi: lnvm.lv / diena.lv


Koks un cilvēks Ziemeļeiropā no senvēstures lÄ«dz mÅ«sdienām. Rakstu krājums. SastādÄ«tāji: Sanita Kalna, Jānis Å abanovs; priekÅ”vārda autors Toms Ķikuts; latvieÅ”u teksta redaktore Ilze Antēna; tulkotāja angļu valodā Aija Biezaite. Sērija: Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, nr.31. RÄ«ga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 2023. 295 lpp. ISBN 9789984747590.


Lilija Limane ir grāmatniecības pētniece.



88 views0 comments

Comments

bottom of page