Žurnāls “Rīgas Laiks” 2022. gadā uzsācis jaunas grāmatu kolekcijas izdošanu. Tās ir tik neliela formāta, ka var izlasīt pāris stundās (bet var arī nesteigties), tāpēc nodēvētas par “Mazajām grāmatiņām”. Viena no tām – rakstnieka Andra Kalnozola “Eiropas smaržas” – absolūti biogrāfisks stāsts, kuru tā autors velta savam tēvam.
Rakstnieku un dramaturgu Kalnozolu kā spēcīgu debitantu esam iepazinuši ar romānu “Kalendārs mani sauc”, kurš iznāca 2020. gadā. Romāns īsā laikā guva necerētus panākumus – kļuva par labāko debiju latviešu literatūrā, arī (un vēl aizvien!) par vienu no pārdotākajām grāmatām Latvijas grāmatnīcās. Romāna sižetā balstīts tāda paša nosaukuma iestudējums – “maiguma drāma” Valmieras teātrī, drīzumā romāns tiks ekranizēts, tiek tulkots vairākās svešvalodās. Daudzus grāmatas lasītājus uzrunājusi un pārsteigusi autora spēja rakstīt tā, lai interesanti būtu gan pašam darba radītājam, gan lasītājam. Šīs prasmes mūsdienu latviešu rakstniekiem dažkārt pietrūkst.
Mazā grāmatiņa ar vilinošo nosaukumu “Eiropas smaržas” varbūt ir arī par smaržām, taču ne tām, kas mums saistās ar dārgu nišas parfimēriju vai izcilu gastronomiju; drīzāk ar vietu noskaņu, cilvēkiem, piedzīvojumiem un to notīm.
Rakstnieks stāsta par savu ceļojumu pa Eiropu, kura mērķis ir iepazīt itāļu avantūrista Džakomo Kazanovas kādreizējās mītnes vietas – Parīzi, Marseļu, Florenci, Sicīliju, lai vēlāk Kazanovas stāstu pārvērstu lugā. Tiem, kuri ceļošanu nevar iedomāties bez ērtas viesnīcas gultas, brokastīm restorānā un paredzama dienas plāna, iespējams, šis stāsts varētu būt nedaudz šokējošs vai kļūt par pārbaudījumu nervu sistēmai. Bez guļammaisa, telts un cita tradicionāla nodrošinājuma autors uzsāk ceļojumu, dodot priekšroku nejaušībai un avantūrai. Eiropas ceļojums ar tā notikumiem galvenajam varonim sniedz plašu pieredzes gammu – draudzību, viesmīlību, greznību, bet arī bezkaunību, nabadzību, izmisumu un cerību. Arī šajā darbā rakstnieks par šķietami bezcerīgām situācijām raksta viegli un aizraujoši.
Gribētos Kalnozola talantu salīdzināt ar zviedru rakstnieka Aksela Muntes spēju rakstīt pietiekami asprātīgi un tomēr tieši tik smeldzīgi, lai starp rindiņām nezustu stāsta galvenā vērtība – cilvēcība un sirsnība.
Šķiet, nevienam, tajā skaitā arī man, nevarētu nepatikt stāsts, kura darbība risinās slavenās pilsētās – Eiropas pērlēs, turklāt bagātināts ar tik amizantiem notikumiem un personāžiem.
Vienmēr esmu apbrīnojusi autorus, kuri, lai gan raksta it kā nopietni, ātri vien spēj lasītāju vienlaikus arī sasmīdināt vai, gluži pretēji, novest līdz skumjām, kurām asaru dziedzeri nespēj pretoties. Šis nav skumjš stāsts, arī “Kalendārs mani sauc” tāds nav; tomēr abos ir kaut kas tik patiess, ka tos var baudīt vien ar atvērtu sirdi.
Nav zināms, cik daudz no rakstītā ir patiesība, cik daudz domu lidojums – tas būtu jājautā pašam autoram, kad viņš atkal strādās savā iecienītajā vietā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavā, kurā tapa gan viņa līdz šim lielākais meistardarbs, gan, cerams, taps vēl un vēl.
Noderīgi: www.rigaslaiks.lv
Kalnozols, Andris. Eiropas smaržas. Redaktors Uldis Tīrons, mākslinieks Juris Petraškevičs. Rīga: Rīgas Laiks, 2022. 93 lpp. ISBN 9789934880230.
Lauma Remese 2022. gada jūlija/augusta/septembra numura iznākšanas brīdī ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozares informācijas eksperte.
Comentarios