Klausies apskatu Soundcloud vai Spotify.
Ieraugot Benedikta KalnacĢa pabiezo monograĢfiju, vienam otram BlaumanĢ§a zinaĢtaĢjam, iespeĢjams, radiĢsies jautaĢjums, vai LiĢvija Volkova ar saviem ruĢpiĢgajiem peĢtiĢjumiem un to vainagojumu graĢmataĢ āBlaumanĢ§a zelts: rakstnieks savaĢ laikaĢ, darbos un cilveĢkosā (āKarogsā, 2008) nav jau visu pateikusi. NeĢ, tik tiesĢaĢm nav.
LiteratuĢrzinaĢtnieks Benedikts KalnacĢs ir atradis virkni jaunu, negaidiĢtu rakursu, kaĢ āieraudziĢtā Blaumani un kaĢ āizlasiĢtā vinĢ§a rakstiĢto.
MonograĢfijas autors it kaĢ paĢrrunaĢ ar lasiĢtaĢju BlaumanĢ§a laika latviesĢu literatuĢras kontekstus, lielu uzmaniĢbu veltiĢdams tai graĢmatnieciĢbas dalĢ§ai, kurai literatuĢrpeĢtnieki meĢdz āpaietā garaĢm ā triviaĢlliteratuĢrai ā un pamatoti noraĢdiĢdams uz motiĢviem, kas bijusĢi svariĢgi ariĢ Blaumanim. AtklaĢti ariĢ cittautu literatuĢras konteksti, kuros rakstnieka noveles kaĢ negaidiĢti jauna un svaiga zĢanra paraĢdiĢba uznirst Eiropas ā jo iĢpasĢi vaĢcu ā novelistikas 19. gadsimta otraĢs puses kontekstaĢ. PaĢrliecinosĢi uzraĢdiĢta saikne ar cittautu rakstniekiem, kurus Blaumanis, visticamaĢk, bija lasiĢjis, bet kuri liĢdz sĢim bija palikusĢi aĢrpus peĢtnieku redzes loka. Bez tam jaunajaĢ monograĢfijaĢ detalizeĢti atklaĢti Baltijas vaĢcu kultuĢrtelpas konteksti un BlaumanĢ§a loma ariĢ sĢajaĢ videĢ, BlaumanĢ§a vides un raksturu sastatiĢjums ar Eduarda fon Keizerlinga un Teodora HermanĢ§a Panteniusa prozu. SĢiĢs nodalĢ§as buĢs atklaĢjums tiem, kuri jau labi paĢrzina BlaumanĢ§a dailĢ§radi un gadsimtu mijas literatuĢru kopumaĢ, bet, iespeĢjams, ieprieksĢ nav aizdomaĢjusĢies par dzilĢ§aĢkaĢm kopsakariĢbaĢm. TaĢs noteikti kalpos ariĢ kaĢ rosinaĢjums izlasiĢt kaĢdus no BlaumanĢ§a darbiem veĢlreiz un pamaniĢt liĢdziĢgo kaĢda vaĢcu rakstnieka tekstaĢ, taĢ, iespeĢjams, vaĢcu ā un ne tikai vaĢcu ā literatuĢru atklaĢjot sev no jauna.
MonograĢfija augstu veĢrteĢjama veĢl kaĢda tematiskaĢ aptveĢruma kontekstaĢ ā Blaumanis un maĢksla.
Ir labi zinaĢma rakstnieka draudziĢba ar gleznotaĢja JanĢ§a RozentaĢla gĢ§imeni un sadarbiĢba ar vairaĢkiem komponistiem, domaĢjot par savu lugu muzikaĢlo noformeĢjumu, kaĢ ariĢ dzejas paĢrveĢrtiĢbaĢm dziesmaĢs. TomeĢr tik plasĢos, savstarpeĢji ciesĢi saistiĢtos kontekstos kaĢ proza un maĢksla (jo iĢpasĢi ā gleznieciĢba) Blaumanis ieprieksĢ noteikti nav skatiĢts.
GraĢmatu lieliski papildina, kaĢ ariĢ KalnacĢa tekstu un vinĢ§a piedaĢvaĢtaĢs laikmeta atklaĢsmes viegli uztveramas dara pievienotaĢ laika liĢnija. SĢiĢ monograĢfija, iespeĢjams, negaidiĢti mudinaĢs literatuĢras lasiĢtaĢjus jaunaĢ paveĢrsienaĢ skatiĢt ariĢ citu BlaumanĢ§a laikabiedru un vinĢ§a sekotaĢju darbus, kaĢ ariĢ literaĢru tekstu kopumaĢ.
Noderīgi: janisroze.lv / ltv.lsm.lv
KalnacĢs, Benedikts. PaveĢrsiens. RuĢdolfs Blaumanis latviesĢu un Eiropas literatuĢraĢ. RiĢga: LU LiteratuĢras, folkloras un maĢkslas instituĢts, 2022. 383 lpp. ISBN 9789984893624.
MÄra Grudule ir LU HumanitaĢro zinaĢtnĢ§u fakultaĢtes profesore, LU LatviesĢu folkloras un maĢkslas instituĢta vadosĢaĢ peĢtniece, literatuĢrzinaĢtniece.
Comments