top of page
Anna Iltnere

Jū Nesbē. Nakts māja



“Ir laba, lai gan sākums pilnīgi traks,” lasu e-pastā, kad svārstos, vai esmu gatava šausmu romānam. Tomēr, kad tad vēl baidīties, ja ne oktobrī, kurš jau tradicionāli ir “kapeņu stāstiņu” mēnesis arī mūsu platuma grādos. Tā es izlasīju savu pirmo Jū Nesbē grāmatu.


“Norvēģiem ir Pērs Gints, Edvards Munks un Jū Nesbē,“ raksta “The New York Times“. Par pasaulē labāko kriminālliteratūras rakstnieku atzītais autors arī Latvijā ir iemīļots. Apgāds “Zvaigzne ABC“ izdevis jau pāris desmitus autora grāmatu, gandrīz visi – Daces Deniņas latviskoti (dažus no norvēģu valodas tulkojis Ilmars Briška).


Īpaši iecienīta ir kriminālromānu sērija par detektīvu Hariju Holu, kuru Nesbē sāka rakstīt 90. gados. Pirms desmit gadiem, kad visbeidzot arī Latvijā iznāca pirmā sērijas romāna “Sikspārnis“ tulkojums, Arno Jundze rakstīja tā: “Savulaik tiekoties ar autoru Rīgā, viņš man stāstīja to, kā, par pārsteigumu draugiem, faniem un rokgrupas “Di Derre“ kolēģiem, pielicis punktu muzicēšanai, devies prom uz Austrāliju, lai uzrakstītu savu pirmo krimiķi – runa bija tieši par “Sikspārni“. Toreiz, kad viņu intervēju Vecrīgas kafejnīcā, Jū Nesbē vēl tikai veidojās par “norvēģu kriminālžanra Pikaso“. Katrā ziņā lielā intervija ar viņu Neatkarīgajā bija agrāk nekā intervija “The New York Times“, bet diezin vai to toreiz kāds pie mums pamanīja.“


“Nakts māja” lasās un acu priekšā risinās kā šausmu trilleris jauniešiem – vislabākajās žanra tradīcijās (cita starpā – autoram jauns ampluā). Turklāt liela loma stāstā atvēlēta skolas bibliotēkai un tās bibliotekārei. Nē, bibliotēka ir tēlota kā droša vieta. Pat ja stereotipiski pieputējusi, tomēr iedvesmojoša, noderīga, un bibliotekāre – mīļa un uzticama.


Stāsts ir par četrpadsmitgadīgo Ričardu, kurš pēc vecāku zaudēšanas pārceļas uz mazpilsētu pie tantes un onkuļa un sāk mācīties jaunā skolā. Šausmas sākas jau pirmajās lappusēs, kad telefonbūdiņas klausule burtiski apēd viņa draugu. Tālākais ir reibinošs ceļojums, kurā jaunietis sāk arī aizrautīgi lasīt, tostarp Franca Kafkas (kurš reiz rakstīja, ka “sastāv no literatūras“) stāstu “Metamorfoze” (arī kukaiņiem, t.i., siseņiem grāmatā ir atvēlēta loma) un Nobela prēmijas laureāta Viljama Goldinga “Mušu valdnieku” (Jū Nesbē pirmā mīļāka grāmata). Zēna stāstam par klausuli neviens, protams, nenotic, un kādā brīdī viņš nonāk pāraudzināšanas iestādē.


Romāns neuzkrītoši stāsta par citādo, par pieņemšanu, par to, kam pusaudži iet cauri, par uzticību un draudzību, par “grūtajiem bērniem”, bet visu caurvij trilleris, kas ļauj man grāmatu aprīt vienā saulainā dienā. 


“Nakts māja” ir līdz komismam baisa, bet reizē gudra lasāmviela, un tās strauji pukstošā sirds pieder lasīšanai un bibliotēkai.

Lasītājiem varētu patikt arī fakts, ka kādā brīdī pats varonis saplūst ar rakstītāju (vairāk gan priekšā neteikšu). Spēle ar ticamību, nespēja vienā brīdī nošķirt, kas ir kas, padara romānu gan par rēbusam līdzīgu uzdevumu, gan reizē met baisas sižeta līnijas cilpas...


Vairāki Jū Nesbē darbi ir ekranizēti, piemēram, romāns “Sniegavīrs“ (“Snowman“) ar Maiklu Fasbenderu detektīva Harija Hola lomā, bet nupat septembra beigās pie skatītājiem nonāca kriminālfilma, kas tapusi pēc Nesbē īsstāsta “Greizsirdīgais“ (“Killer Heat“) motīviem ar Džozefu Gordonu Levitu galvenajā lomā. Spilgti spēju iztēloties arī “Nakts māju“. Lai gan, ja skatītos ekrānā, tad visticamāk tikai caur pirkstu starpām. Cik brīnišķīgas ir grāmatas, ka iztēles režisors vari būt pats.



Jū Nesbē. Nakts māja: šausmu romāns. No norvēģu valodas tulkojusi Dace Deniņa; redaktore Iveta Polkmane. Rīga: Zvaigzne ABC, 2024. 255 lpp. ISBN 9789934324826.


Anna Iltnere ir LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra tīmekļa resursu – Latvijas Bibliotēku portāls un Literatūras ceļvedis – redaktore.





Recent Posts

See All

Kommentare


bottom of page