Latviešu literatūras vēstures tematikas romānu un monogrāfiju sērijā “Es esmu…” iznācis nākamais, ilgi gaidītais pētījums – rakstnieces Ivandes Kaijas dienasgrāmatas ar Gundegas Grīnumas komentāriem. Literatūras vēsturnieces Grīnumas uzmanības centrā gadiem ir bijusi Raiņa darbu un dzīves pētniecība, turklāt, caur Raini – viņas pētījumos sporādiski jūtama arī Aspazija. Kā literāte zināmā Ivande Kaija (īstajā vārdā Antonija Lūkina) bija Raiņa laba paziņa un viņa talanta un daiļrades augsta novērtētāja, arī Aspazijas talanta apbrīnotāja un viņas kā latviešu sieviešu kustības aizsācējas atzinēja un sievietes “likteņa vērotāja”. Dienasgrāmatās nolasāma Ivandes Kaijas apbrīnas un cieņas pilnā attieksme pret abiem trimdiniekiem, brīžam arī rodoties jautājumiem, vai, piemēram, atļauties uzrunāt Aspaziju vēstulēs uz “Tu”, ja Aspazija pati to vēlas, bet Rainim nepatīk, ka viņa kundzei kāds tā raksta.
Ivande Kaija dienasgrāmatas sāka rakstīt agri: publicētas ir četras klades, no 1911. gada līdz 1921. gada aprīlim, kad rakstnieci, viesojoties Valmierā, skar plašs un neatgriezenisks insults.
Ieraksti nav veidoti katru dienu, tomēr gana bieži. Lūkina raksta par savām attiecībām ar vīru Fēliksu Lūkinu (1. kladē izlasāmi viņa paša komentāri par sievas rakstīto abu strīdus situācijās), par saviem radiniekiem, radošo darbu un sabiedrisko darbošanos. Rakstniece iesaistījusies vairākās nozīmīgās akcijās: dzejnieces Aspazijas 25 gadu literārās darbības jubilejas komitejā, kur palīdzējusi savākt vairāk nekā 3000 rubļu Aspazijas materiālajam pabalstam; organizējusi tā dēvēto "Zelta fondu", aicinādama latviešu sievietes ziedot zeltlietas brīvības cīņu atbalstam (te viņa saņem arī Kārļa Ulmaņa atbalstu).
Lai gan no vairākiem līdz šim jau lasītiem dokumentos balstītiem daiļdarbiem šķietami esam Ivandi Kaiju jau labi iepazinuši, pateicoties oriģinālajiem dienasgrāmatu ierakstiem it kā no jauna ieraugām emocionālu, gudru, atsaucīgu un interesantu sievieti, kura nesūdzas par viņu piemeklējušo kurlumu, bet raksta, audzina bērnus, palīdz cilvēkiem un veido Latvijas Republiku, tajā pat laikā, diemžēl, atsvešinoties no vīra.
Taču, lai rakstnieci ieraudzītu un izprastu vēl pilnīgāk, kā izdevuma pievienotā vērtība bija nepieciešams Gundegas Grīnumas apbrīnojamais veikums. Teju katrā pētījuma lappusē ievietotie literatūrzinātnieces komentāri ir garāki par dienasgrāmatas konkrēto ierakstu. Te, piemēram, skaidrotas privātas un publiskas personas, to radu raksti. Varam vien iztēloties, cik laika un pacietības prasīja, piemēram, atklājums, ka pie Ivandes Kaijas māsas Ellas Seskas mazmeitas Marijas Ņesterovas Novočerkaskā joprojām glabājas Sesku ģimenes arhīvs ar vēstulēm, fotogrāfijām, dokumentiem. Komentāros skaidroti vēsturiski notikumi, adreses, saikne ar tā brīža kultūras parādībām, atsevišķi vārdi, kuru leksiskās nozīmes mūsdienu cilvēkiem varētu nebūt saprotamas.
Grāmatu ilustrē izcilas retu fotogrāfiju kopas. Publicēti arī vairāki pielikumi: Dienasgrāmatā minētie un neminētie darbi; Dienasgrāmatu fragmentu publikācijas; Literatūra par Ivandi Kaiju; Galvenie izmantotie avoti; Anotēts dienasgrāmatā un komentāros minēto personu rādītājs; Pateicības.
Grāmatas atklāšanas reizē Grīnuma uzsvēra, ka viņa veic vien komunikāciju starp rakstnieces dienasgrāmatām un lasītāju, veltot šo sirsnīgo, Lūkinas radinieku ar klātbūtni bagātināto literāro pasākumu, un, protams, arī pašu grāmatu, latviešu literatūrā tik neparastajai personībai Ivandei Kaijai. Darbs intensīvi turpinājies piecus gadus, nākotnē būtu laiks zinātniskai monogrāfijai. Monogrāfijā tad varētu izmantot jaunā vēsturiskuma pieeju, kas izmantota komentāros – te ir nolasāma gan vēstures izpēte, gan intertekstualitāte, starpdisciplināte un dažādo skatījumu līdztiesība. Ivande Kaija Gundegas Grīnumas personā ir godam pelnījusi cauri gadsimtiem “tikties” ar patiesi ieinteresētu, aizrautīgu un racionālu pētnieci.
Noderīgi: satori.lv
Ivande Kaija. Gundega Grīnuma. Es stāstu visu. Ivandes Kaijas dienasgrāmata, 1911–1921, ar izvērstiem Gundegas Grīnumas komentāriem. Zinātniskais redaktors Dr.philol. Jānis Zālītis; recenzenti: Dr.hist. Līga Lapa, Dr.philol. Jānis Zālītis; vēstures konsultants Dr.hist. Jānis Šiliņš; redaktore Ieva Jansone; Gundegas Kārkliņas teksta makets; mākslinieks, vāku dizainu veidojis: Jānis Esītis. Rīga: Dienas Grāmata, 2024. 735 lpp. Monogrāfiju sērija “Es esmu…”. ISBN 9789934636110.
Ieva Kalniņa ir Latvijas Universitātes profesore latviešu literatūras vēsturē, HZF Latvistikas un baltistikas nodaļas vadītāja.
Comments