Kari Hotakainens patlaban ir viens no pazīstamākajiem rakstniekiem Somijā. Viņa darbi tulkoti vairāk nekā 20 valodās. 2006. gadā Matīsa Treimaņa tulkojumā varējām lasīt romānu “Ierakumu ceļš”, par kuru autors jau 2002. gadā saņēma Somijas Literatūras balvu.
Romāns “Nākotnes pilsētas stāsts” mani piesaistīja vairāku iemeslu dēļ. Vispirms, mani interesē somu literatūra, kura latviski iepazīstama pietiekami bagātā klāstā. Hotakainenu vēl nebiju lasījusi un šķita interesanti noskaidrot, kas slēpjas aiz anotācijā uz grāmatas aizmugurējā vāka rakstītā:
“Lauki ir pārvērsti par Rekreācijas reģionu, visi dzīvo Pilsētā. Profesijas un priekšstati par amatu ir mainījušies vai tie ir izzuduši pavisam, neviens nespēj atrast savu vietu dzīvē, situācija kļūst nekontrolējama.
Kad dzīvokļu piedāvājums izsīkst, sākas nežēlīga cīņa par tiem, kandidātiem atkrītot citam pēc cita. Dzīvoklis tiks labākā dzīvesstāsta autoram, pārējiem nomērīts ceļš uz Baraku vai tukšos Tirdzniecības centros izbūvētajām pagaidu mītnēm.”
Romānu tulkojusi Ingrīda Peldekse, un viņas veikumā es nepievīlos – tulkojumu lasīt bija īsta bauda.
Grāmatas saturu rakstnieks dalījis vairākās daļās: Sākums, Vidusdaļa, Beigas un Beigu sākums, kas noslēdz romānu ar vārdiem: “Te stāstam gals. Un tas sākas no jauna. Jo tā gribas. Šī ir tikai pirmā producēšanas sezona. Ja vaicātu cūkai – pirmā un pēdējā. Bet dzīvniekiem nemēdz vaicāt.”
Romānā mani īpaši piesaistīja autora stāstījuma maniere. Iztēlojos, ka rakstot viņš viltīgi smīnējis vai ironiski apsmaidījis mūsdienām raksturīgas situācijas. Hotakainena zobgalība jūtama visā romāna darbībā. Man pat šķita, ka autors daudz ko arī izsmējis. Piemēram, nākotnes ainā viņš šādi izsakās par saviem spalvas brāļiem: “Rakstnieku vietu ieņēma cilvēki, kas nekad iepriekš pat nebija apsvērušu šādu karjeru. Par rakstniekiem sāka dēvēt visus, kas stāstīja par savu dzīvi. Personīgo kaut kāda iemesla dēļ – un to neviens nespēja izskaidrot, kāpēc – sāka dēvēt par oriģinālo. Jaunie rakstnieki nemēdza izgudrot stāstus, viņi paši bija šie stāsti.”
Kaut romānā autors uzbūris iztēlē radītu ainu, to lasot, robeža starp īstenību un fantāziju it kā izzūd. Viņa plašā tēlu galerija šķiet kā no dzīves norakstīta. Rakstnieka radītajā nākotnes pilsētā spilgti atklājas mūsdienu pasaules ačgārnības.
Hotakainens izmantojis anketēšanu kā veidu, kad atbildot uz jautājumiem, varoņi izstāsta savus dzīvesstāstus. Tātad visi kļūst par rakstniekiem, kā autors to aprakstījis. Par sevi stāsta ļoti dažādi cilvēki: autobusa vadītājs, bijušais noziedznieks, pareģis, nodokļu inspektore un citi, paralēli atklājas viņu anketētājas Ilonas Kūsilehto tēls. Visu varoņu uzskaitījums būtu daudz garāks, bet labāk par viņiem izlasīt romānā.
Autors ar sev raksturīgo humoru varoņiem piepulcinājis arī trollīti Muminu: “Pagalmā parādījusies būtne bija gaiša, bez apmatojuma, īsām kājelēm un formas ziņā atgādināja avokado.” Trollītis uzrunā sanākušos dzīvniekus: “Viņš stādījās priekšā kā menedžeris un radošais direktors, kura specializācija ir dzīvnieku zīmološana un kapacitātes audzināšana.”
Katrs, uzmanīgi lasot grāmatu, atradīs zīmīgus citātus. Lūk, viens no rakstnieka prātojumiem: “Daudzas valstis tagad tiek vadītas, ja ne gluži atkarībā no garastāvokļa, tad galvenokārt balstoties uz emocijām; šādā situācijā cilvēki, kas vadās vienīgi no veselā saprāta, apmulst, sajūtas neiederīgi un bezpalīdzīgi. Viņi sajūtas, it kā būtu nonākuši niķīgu bērneļu smilškastē, kas šajā kontekstā nozīmē robežkonfliktus, pat etnisku tīrīšanu un cilvēktiesību pārkāpumus.”
Hotakainena romāns “Nākotnes pilsētas stāsts” noteikti ir lieliska lasāmviela, kas vienlaikus paplašina priekšstatu par jaunāko somu literatūru.
Noderīgi: www.petergailis.lv / www.mumspatik.lv
Hotakainens, Kari. Nākotnes pilsētas stāsts. Romāns. No somu valodas tulkojusi Ingrīda Peldekse. Rīga: Pētergailis, 2021. 231 lpp. ISBN 9789984335407.
Astra Šmite 2022. gada maija/jūnija numura iznākšanas brīdī ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.
Comments