Nesen ceļu pie lasītājiem uzsākusi zviedru psihiatra Andersa Hansena grāmata “Ekrāna smadzenes”. Izdevums, kuru ar aizrautību var lasīt no pirmās līdz pēdējai lappusei, ir nozīmīgs pētījums par digitālā laikmeta “nospiedumiem” uz mūsu kognitīvo spēju attīstību, emocijām un dzīves kvalitāti.
Visā cilvēces evolūcijas gaitā smadzenes pakāpeniski pielāgojušās apkārtējai videi un apstākļiem. Digitālais laikmets iezīmē burtiskā nozīmē ģeometrisku paātrinājumu cilvēka smadzeņu attīstībā, kādu cilvēce vēl līdz šim nav piedzīvojusi. Pirms mums eksistēja fundamentāli citāda pasaule. Daudzu gadsimtu gaitā evolūcija ir veidojusi cilvēka ķermeni un smadzenes, balstoties tikai uz vienu pamatprincipu – izdzīvot un nodot savus gēnus nākamajām paaudzēm.
Cik daudzas paaudzes līdz šim dzīvojušas pasaulē ar automašīnām, elektrību, televizoriem, lidmašīnām, datoriem, mobilajiem telefoniem un digitālajiem tīkliem? Dažu desmitu gadu laikā esam gluži kā kārtslēkšanā “pārlēkuši pāri” daudzu tūkstošu paaudžu attīstībai. Kāda ir šī milzīgā zinātnes un tehnoloģiju attīstības lēciena korelācija ar kognitīvo spēju pielāgošanos šiem procesiem? Hansens uzsver, ka pielāgošanās nebūt nav proporcionāla, tāpēc tiek aplūkoti tādi faktori kā stress, trauksme un depresija. Tās ir būtiskas mūsu laikmeta iezīmes, neraugoties uz augsto un vizuāli un tehniski šķietami sakārtoto dzīves līmeni.
Autors pierāda, ka minētās parādības mūsdienās veidojas nereti pavisam citu iemeslu dēļ nekā mūsu senčiem. Stress mūsu senčiem ir palīdzējis izdzīvot, tikt galā ar draudošajām briesmām, infekcijām un nenomirt pasaulē, kur regulāri trūka barības, turpretī mūsdienās stress rodas no informācijas, pārtikas, medikamentu pārpilnības, kā arī ideālā sociālā statusa meklējumiem.
Kā vienu no problēmām autors uzsver ekrāna (mobilā telefona, datora, e-grāmatu) ietekmi uz mūsu psihisko veselību un miegu. Vairāku pētījumu rezultātā pierādīts, ka pārmērīga mobilā telefona lietošana veicina mazāku noturību pret stresu, bailēm un ietekmē miega kvalitāti.
Viena no galvenajām mūsu digitālā dzīvesveida iezīmēm ir spēja būt multifunkcionāliem, piemēram, pārbaudīt e-pastu, “sērfot” sociālajos tīklos un vienlaicīgi gatavoties lekcijām. Tomēr cena, ko maksājam par šo multifunkcionalitāti, fokusējoties uz dažādām lietām vienlaikus, ir pavājinātas koncentrēšanās spējas un neefektīva smadzeņu darbība, kā arī īslaicīgas atmiņas veidošana. Šo fenomenu, kad smadzenes necenšas saglabāt informāciju, kas jau ir ierakstīta datorā vai mobilajā telefonā, mēdz dēvēt par “Google efektu” jeb “digitālo amnēziju”. Smadzenes šajā gadījumā dod priekšroku tam, lai atcerētos, kur jāmeklē informācija, nevis pašai informācijai.
Cilvēkam kā sociālai būtnei ir būtiska socializēšanās ar līdzcilvēkiem, līdz ar to sociālie tīkli ir optimāls instruments kontaktu uzturēšanai. Taču sociālajiem medijiem ir arī otra – tumšā puse – mēs izdzīvojam svešu dzīvi, bieži vien nemākot pierādīt sevi reālajā dzīvē. Pārlieka socializēšanās rada mānīgu ilūziju, veicinot atsvešinātības un vientulības sajūtu, negatīvas emocijas, digitālo skaudību, empātijas zudumu un milzīgu, lielākoties bezvērtīgu, laika patēriņu. It īpaši tas skar mūsu bērnus un jauniešus, kuru digitālajām atkarībām autors veltījis atsevišķu nodaļu.
Izgaismojot digitālo tehnoloģiju pozitīvo potenciālu un nenoliedzamās priekšrocības, bez kā mūsdienu pasaule vairs nav iedomājama, autors vienlaikus vēlas uzsvērt, ka mūsu ilgajā evolūcijas gaitā attīstītās smadzenes nav izstrādājušas sensibilitāti, tās zināmā mērā joprojām ir mednieku–vācēju smadzenes nevis “ekrāna smadzenes”. Šī superātrā pielāgošanās jaunajām tehnoloģijām velk sev līdzi visas iepriekšminētās nevēlamās blaknes. Tomēr pielāgošanās ir neizbēgama, tāpēc jāmeklē veidi, kā to padarīt iespējami harmoniskāku un sabalansētāku.
Grāmatas izskaņā autors koncentrētā veidā piedāvā labo padomu sarakstu visiem, kuri digitālajā laikmetā vēlas gan fiziski, gan psihiski justies labāk, uzlabot savas koncentrēšanās spējas un ierobežot mūsdienu dzīves stila radīto negatīvo ietekmi.
Grāmatu patīkami “atsvaidzina” un acis priecē mākslas klasikas autoritāšu (Leonardo da Vinči, Anjolo Bronzino, Sandro Botičelli, Mikelandželo u.c.) reprodukcijas.
Lasot grāmatu, kopā ar autoru varam pievērsties digitālās nākotnes vīzijai un iedomāties sevi šajā kognitīvo spēju paātrinājuma procesā tiktāl, cik mūsu iztēle un fantāzija var sniegties. Cik strauji katrā nākošajā paaudzē turpināsies digitālās evolūcijas process, vai tas sasniegs kādu konkrētu punktu, vai varbūt virzība notiks pretējā virzienā? Kādi jauni izaicinājumi sagaida cilvēci? Lai par to aizdomātos, noteikti jāizlasa šī lieliskā grāmata.
Noderīgi: zvaigzne.lv
Hansens, Anderss. Ekrāna smadzenes: kā smadzenes, kas nav sinhronizētas ar savu laiku, var radīt stresu, trauksmi un depresiju. No zviedru valodas tulkojusi Inga Grezmane. Rīga: Zvaigzne ABC, 2024. 207 lpp. ISBN 9789934321504.
Irēna Moreino ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.
Comments