Desmit gadus pēc tēva nāves, dēli Rodrigo un Gonsalo Garsija Barčas izdod romānu, kuru tēvs teicās nepabeidzis. Kolumbiešu rakstnieks Gabriels Garsija Markess (1927–2014) pie tā bija strādājis vairāk nekā dekādi, kamēr pamazām viņa prātu nepielūdzami saēda demence. "Šī grāmata nekam neder. Tā ir jāiznīcina," viņš atzinis, bet dēli tā nedomāja. Uzticot darbu ilggadējam Markesa redaktoram Kristovalam Peram, šogad ir iznācis autora pēdējais romāns "Tiksimies augustā". Izdevumu papildina gan abu dēlu priekšvārds, gan redaktora epilogs, kas sniedz unikālu ieskatu "rakstnieka virtuvē". "Manu veikumu pie šī izdevuma varētu salīdzinā ar restauratora darbu pie kāda izcila meistara audekla," atzīst Kristovals Pera.
Par ko ir stāsts?
Kopš mātes nāves – ik gadu, 16. augustā, Ana Magdalēna Baha, ar orķestra diriģentu it kā laimīgi precējusies skolotāja un divu pieaugušu bērnu māte, viena pati ar prāmi dodas uz salu Karību jūrā. Ar taksi aizbrauc līdz viesnīcai, atstāj somu, iet pie melnādainas puķu pārdevējas nopirkt gladiolas un dodas vecā kapsētā nolikt tās uz mātes kapa. Izstāsta mammai, kā pa gadu ir gājis, un atgriežas viesnīcā. Nākamais prāmis ir tikai nākamajā dienā, tāpēc ikreiz uz šīs salas ir jāpavada nakts. Tā paiet gadi, līdz viena nakts izmaina visas turpmākās. Ana Magdalēna negaidīti ļaujas sev neraksturīgai kaislībai ar svešu vīrieti. Turpmāk ik gadu vēl bez prāmja, viesnīcas, gladiolām un nemainīgajām vakariņām (kafija un sviestmaize ar šķiņķi un sieru), klāt vienmēr nāk arī vienas nakts dēka ar ikreiz citu mīļāko.
Šādi atstāstot, ir gandrīz vai riskanti pazaudēt daļu lasītāju. Taču maģiskā reālisma meistars Garsija Markess nebūtu Garsija Markess, ja stāsts jau pēc dažām lappusēm nesāktu atgādināt skumji asprātīgu pasaku ar savu rituālo ritmu un tā nestām galvenās varones un viņai tuvo cilvēku pārmaiņām. Arī sala ir stiprs simbols vietai, kas ir šķietami brīva no ikdienas un noteikumiem, ka pat liekas – uz salas ir atļauts pilnīgi viss un tā prot glabāt noslēpumus.
Zelta provi stāstam dod arī pārlaicīgo tēmu loks: sieviete un brīvība, sieviete un seksualitāte, sieviete un vīrietis, bērni, kas izaug (ne vienmēr tādi, kā vecākiem gribētos), mīlestība un kaisle, uzticība un neuzticība, novecošana, dzīve, nāve un – mamma. "Mīlestība, iespējams, ir visu viņa darbu galvenā tēma," priekšvārdā raksta autora dēli.
Grāmata smīdina un smeldz. Viegli lasās un ilgi paliek atmiņā.
Romānā ir virkne mirklīgu epizožu, kur teikumi šķiet kā kamolā satīti krietni garāki pavedieni, kas tā arī paliek – satīti, līdz galam neizstāstīti. Pirmkārt, Garsijam Markesam raksturīgi ir neizplūst. Otrkārt, grāmata sākotnēji bija iecerēta kā 600 lappušu romāns. Treškārt, šie "kamoliņi" ir jaudīgs literārs paņēmiens – tie vēl ilgi nelaiž vaļā.
Gluži kā pēc izdzīvotas vasaras, ilgi atmiņā paliek arī detaļas un iztēles ainas: lagūna ar zilajiem gārņiem, mandeļkoki naktī, apģērbi un to audumi, kurus Garsija Markess rūpīgi apraksta, bagātnieku kapsēta, kur, taupot vietu, mirušos aprok vertikāli, un – stāsta atrisinājums. Kā raksta The Guardian, grāmata ir labāka nekā Garsijam Markesam licies.
Latviešu izdevums ir īstena “konfekte”. Dizainera Zigmunda Lapsas veidotais vāks ir kā pastkarte no siltajām zemēm un rada vēlmi grāmatu nēsāt sev līdzi. Romāns ir īss un “apēdams” vilciena braucienā Jūrmala–Rīga–Jūrmala (vai Latvija–Lietuva, kā raksta @pielasit_sirdi). Bet lielākā vērtība ir iespēja tik drīz darbu lasīt latviski, turklāt izcilā tulkojumā. (Oriģināls iznāca "nupat", 2024. gada 6. martā – autora dzimšanas dienā). Te jāsaka paldies izdevniecībai un tulkotājam Edvīnam Raupam. Un cik konceptuāli forši bija grāmatu pie jaunumiem pamanīt un tūdaļ arī izlasīt – augustā, gandrīz vai sešpadsmitajā. Kur nu vēl saldākā no "bonbongām" faniem – iespēja lasīt vēl nelasītu Garsijas Markesa darbu.
Ja prātojat, kurā bibliotēkā grāmatu paņemt un izlasīt, iesaku Gabriela Garsijas Markesa bibliotēku Barselonā, kas pērnā gada augustā IFLA 88. kongresā Roterdamā tika paziņota kā Gada labākā publiskā bibliotēka 2023. Nezinu, vai tur atradīsiet latviešu tulkojumu, bet pavisam maģiski reāli pieļauju, ka būsiet atbraukuši ar savu eksemplāru, jo izdevums ir tik skaists, ka to gribas ņemt līdzi – varbūt pat uz kādu salu...
Nobeigumā – atzīšanās mīlestībā grāmatām, kurās ir pieminētas citas grāmatas. Uz salu Ana Magdalēna vienmēr ņem līdzi ko lasāmu. Te manis izrakstītais saraksts: Brāma Stokera "Drakula", Džona Vindhema "Trifīdu diena", Reja Bredberija "Marsiešu hronika", Greiema Grīna "Baiļu ministrija" un Daniela Defo "Mēra gada dienasgrāmata".
Noderīgi: veikals.latvijasmediji.lv / lasi.lv
Garsija Markess, Gabriels. Tiksimies augustā. Kristovala Peras redakcijā; no spāņu valodas tulkojis Edvīns Raups; atbildīgā redaktore Dārta Sīka; literārā redaktore Sigita Kušnere; dizains un vāka mākslinieciskais noformējums: Zigmunds Lapsa. Rīga: Latvijas Mediji, 2024. 93 lpp. ISBN 9789934293214.
Anna Iltnere ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra tīmekļa resursu – Latvijas Bibliotēku portāls un Literatūras ceļvedis – redaktore.
Comments