Gaile, Inga. “un varbūt ka mēs visi izdzīvosim”

Krājumam patiesībā doti divi līdzīgi, taču krājuma kontekstā opozicionāri nosaukumi: “un varbūt ka mēs visi izdzīvosim”, “un varbūt ka mēs visas izdzīvosim” – otrais gan lasāms tikai vāka aizmugurē. Lai gan nozīmīgs krājuma motīvs ir vispārēja dzīvības vērtība, vīrieša un sievietes pretstatījums, kas raksturīgs dzejnieces daiļradei, tik un tā pastāv – gan intīmā skatījumā, gan vispārinājumā, kur vīrišķais iemieso nemaināmos apstākļus un sievišķais – sāpes, kas šo apstākļu ietekmē jāpārcieš. Nozīmīgāks par vīrieti un sievieti krājumā gan ir bērns, kas iemieso cerību un ir īpaši sargājams pašreizējā pasaules situācijā.

Lielu daļu krājumā iekļautās dzejas veido gan vispārējas apceres par kara un nežēlības cikliskumu, gan konkrētas norādes uz karu Ukrainā, kas mijas ar personiska pārdzīvojuma tēlojumu – vardarbība, sāpes, nežēlība izjūtama gan personiskā, gan vispārinātā līmenī, un dažādi interpretējams ir arī Dievs, kurš atkarībā no konteksta ir vai nu vīrietis, vai bērns, vai pats Kungs, kuru dzejnieces liriskais “es” sācis apšaubīt.

2022. gada oktobrī pie Spilves lidostas ēkas klausoties dzejoli ,”Mariupole” pašas dzejnieces lasījumā, manī pret to radās kāda iekšēja pretestība, ko tobrīd bija grūti izskaidrot. Lasot krājumu, šķiet, ka tās iemesls bijis dzejoļa pirmais pants, kurā vairums rindu iesākas ar vārdu “es” – uzsvērums uz dzejnieces izjūtām – konkrētā temata kontekstā – man šķita egoistisks. Arī sākotnēji lasot krājumu, saistību starp personiskajiem dzejoļiem un dzejoļiem par karu, kuros lietoti tie paši tēli, aplūkota tematika, kuras centrā raksturīgi dzejnieces daiļradei ir sieviete, uztvēru kā šauru, pašcentrisku. Jāatzīst gan, ka šāds skatījums nebūtu precīzs – diez vai ir iespējams rast noturīgu saikni starp sevi un cilvēkiem Ukrainā vai Palestīnā, vai kur citur, kas ir ne tikai intelektuāla, bet arī emocionāla, neieslīgt pagurumā un vienaldzībā, nerodot saistību ar savām sāpēm un savu pārdzīvojumu?

Šķiet, ka krājumā atklājas centieni izjust, izprast un skaidrot sev absurdu, taču nenoliedzamu patiesību ar izprotamiem izteiksmes veidiem, piemērojamām sāpēm, un, lai gan krājuma tematika un lielā mērā arī poētika līdzinās iepriekšējai Gailes dzejai, saklausāmas jaunas un interesantas nianses.

Noderīgi: diena.lv / replay.lsm.lv

Gaile, Inga. “un varbūt ka mēs visi izdzīvosim”. Dzeja. Rīga: Dienas Grāmata, 2024. 72 lpp. ISBN 9789934636158.

Anna Jansone ir Latvijas Universitātes IZPF studiju apakšprogrammas “Latviešu valodas un literatūras skolotājs” 3. kursa studente.