Savdabīgs un bagātinošs dzīves stāsts
No Tīringenes ieceļojušā Vidzemes un Rīgas vācu un latviešu draudžu mācītāja, literāta Frīdriha Bernharda Blaufūsa (1697–1756) vārds Latvijas rakstniecības vēstures interesentiem nav svešs – 20. gadsimta 30. gados Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas krājumos glabātais senākais latviešu valodā uzrakstītais Latvijas vēstures apcerējuma noraksts anonīmas personas izpildījumā ”Stāsti no tās vecas un jaunas būšanas to Vidzemes ļaužu” (1753) analizēts Alvila Augstkalna pētījumā. Savukārt 20. gadsimta otrajā pusē viņa sacerējumiem hernhūtiešu brāļu draudžu literatūras kontekstā pievērsās Aleksejs Apīnis, aplūkoja gan minēto apcerējumu, gan dzejojumu par Jēzus dzīvi ”Parunāšana no Jēzus augšāmcelšanās”, kura autorība pētnieka skatījumā bija diskutabla. Klasiskās grāmatniecības vēstures kontekstā pazīstamākais publicētais Blaufūsa teksts ilgus gadus bija vien priekšvārds latviešu Bībeles 1739. gada izdevumam, arī sprediķis un vairākas garīgās dziesmas vācu un latviešu valodā. Pēdējā desmitgadē situāciju mainījuši piētisma un hernhūtiešu brāļu draudžu darbības pētnieki, meklējot un atrodot jaunus viņa tekstus, kā arī padziļinātos pētījumos atklājot viņa darbības faktus un piedāvājot mūsdienīgas interpretācijas.
Atsevišķos izdevumos nu publicēti divi ievērojamākie un apjomīgākie Blaufūsa teksti, turklāt neapšaubāmi pierādīta to autorība, kas paver iespēju ikvienam lasītājam iepazīties kā ar stilistiski un saturiski savdabīgiem sacerējumiem, tā ļaujot atklāt un tuvāk iepazīt savdabīgo Blaufūsa personību. 2015. gadā interesentiem tika dota iespēja iepazīties ar faksimilā izdotajiem ”Vidzemes stāstiem”. 2023. gada nogalē vairāku piētistu un hernhūtiešu problemātikai veltītu pētījumu autore, vēsturniece un filoloģe Beata Paškevica sarūpēja otru grāmatniecības pārsteigumu – Blaufūsa autobiogrāfiju ”Dzīvesgājums”. Blaufūss savu emocijām bagāto dzīves stāstu sarakstīja dzīves beigu posmā – 1752. gadā, jau būdams slims, tomēr viņam bija dota iespēja nodzīvot vēl vairākus radoši bagātus gadus. Autobiogrāfijas manuskripta atradums Unitātes arhīvā Hernhūtē ir Paškevicas kā pētnieces lielā veiksme, jo arhīvā tas bija gadiem glabājies bez vēsturnieku ievērības, bet nu, pastiprinoties vācu pētnieku interesei par autobiogrāfisko sacerējumu žanru vēsturi, iekļauts zinātniskajā apritē. Autobiogrāfijas manuskripts ir ne tikai saturiski interesants teksts ar vēsturiskas un personiskas informācijas piesātinājumu, bet arī ļauj neapšaubāmi identificēt Blaufūsa rokrakrakstu un noteikt viņa citu sacerējumu autorību, piemēram, gaisināt šaubas par viņu kā ”Vidzemes stāsta” autoru.
”Dzīvesgājuma” publikācija sagatavota nevainojamā zinātniskā kvalitātē, ar teksta komentāriem, Blaufūsa sacerējumu bibliogrāfiju un priekšvārdiem: Holgers Caunšteks izdevumā iezīmējis Blaufūsa teksta publikācijas vietu un nozīmību starptautiskajā pētniecībā, bet Beata Paškevica sniedz pārskatu par autobiogrāfijas autora dzīvi, uzskatu evolūciju, literāro darbību.
“Dzīvesgājuma” teksts publicēts paralēli oriģināla rakstībai tuvā vācu valodā un Paškevicas latviešu tulkojumā. Tas ļauj interesentam priecāties par oriģināla valodas bagātību, vienlaikus baudīt tulkotājas nevainojamo atveidi latviešu valodā, kā arī, ja rodas vēlme, salīdzināt abas valodas vai pat trenēties to apguvē. Grāmata patīkama ar korekto un izsmalcināto ārējo ietērpu: ilustrācijas atlasītas ļoti mērķtiecīgi, vizualizējot saturu bez neiederīgiem aksesuāriem, pelēcīgais vāks ar grāmatas nosaukumu un Blaufūsa autogrāfa atveidu asociē iespieddarbu ar manuskriptu, vienlaikus piedāvājot mūsdienīgu poligrāfisko risinājumu.
Nešauboties par grāmatas pienesumu vēstures zinātniskajā pētniecībā, man kā lasītājai autobiogrāfija sagādāja daudz personiska prieka un baudas. Ļoti saistošs šķita literārais stils, jūtamā rakstītāja meistarība, personības klatbūtne.
Blaufūss neizskaistina un neizpušķo vēstījumu par savu dzīvi, bet raksta ar inteliģentam cilvēkam raksturīgu atturīgu patiesumu. Lasot stāstu, varam izsekot Blaufūsa uzskatu evolūcijai, kā no vienkārša Tīringenes skolotāja dēla izglītības un satikto cilvēku iespaidā veidojas hernhūtiešu uzskatu piekritējs un sludinātājs. Cilvēciski interesanti sekot līdzi Blaufūsa atklāsmēm par iekšējām šaubām, pieņemot vai noraidot reliģiskās idejas, meklējot īsto un tīro evaņģēlija izpratni. Tieši šī balansēšana uz psiholoģiski smalkas robežas starp piētismu un hernhūtismu, tās atspoguļojums rakstītāja izjūtās ļauj sekot autobiogrāfijas tekstam ar neatslābstošu interesi. Blaufūsā notiek cīņa starp emocijām un izglītota prāta argumentiem, tāpēc viņš nespēj līdz galam nodoties hernhūtismam raksturīgajai jūtu dominantei: ”Slepenībā es pats sevi mocīju ar savu nožēlojamo stāvokli un ārēji biju nodarbināts ar minētajām diskusijām, kas radās no nepareizi izprastiem izteikumiem un sastāvēja no strīda par vārdiem.” Laika gaitā brāļu iespaidā Blaufūss kļūst drošs savā iekšējā pārliecībā, tas viņu atbrīvo un dara priecīgu, kas arī ir personības iekšējo sajūtu mērķis un ko bauda hernhūtiešu brāļu draudzei īsteni piederīgie. Lai arī ļoti tuvu atbrīvotības stāvoklim, tomēr nelielas šaubas Blaufūsā saglabājas visā dzīves stāstā atklāto emociju aprakstā.
Autobiogrāfijā arī daudz konkrētu iespaidu par 18. gadsimta pirmās puses Vidzemes personībām, piemēram, Magdalēnu Elizabeti fon Hallarti, Rīgas liceja rektoru Johanu Loderu, ģenerālsuperintendentu Johanu Fišeru, Nikolausu Ludvigu fon Cincendorfu, saskarsmi ar vācu un latviešu hernhūtiešiem, Blaufūsa dalības hernhūtiešu kustībā izskatīšana tiesā 1743. gadā, kad Krievijā sākās hernhūtiešu vajāšanas u.c. Kopumā – prieks par cilvēciski bagātinošu un intelektuāli piesātinātu grāmatu!
Piebilstams, ka Frīdriha Bernharda Blaufūsa ”Dzīvesgājums” netiek izplatīts grāmatnīcu tīklā, taču to var nopirkt Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu telpā vai internetā.
Noderīgi: lr1.lsm.lv / lr1.lsm.lv / diena.lv
Frīdrihs Bernhrads Blaufūss. Dzīvesgājums = Friedrich Bernhard Blaufuß. Lebenslauf. Sastādītāja, tulkotāja no vācu valodas, ievada un komentāru autore Beata Paškevica. Zinātniskie recenzenti: Māra Grudule, Jānis Šiliņš, Jānis Krēsliņš; teksta redakcija latviešu valodā: Arturs Hansons, Sigita Kušnere. Tulkojums angļu valodā: Juris Ojārs Beņķis. Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. 247 lpp. ISBN 9789934610486. Teksts paralēli latviešu un vācu valodā, kopsavilkums angļu valodā.
Lilija Limane ir grāmatniecības pētniece