Elvīra Bloma. Viņam patīk šie dzejoļi

Cik ļoti dzejas krājums var būt labbūtības veicinātājs? Iespējams, pirms Elvīras Blomas krājuma “Viņam patīk šie dzejoļi” izlasīšanas vairāk domātu skaistu iztēles ainavu vai mierpilnu ideju robežās, taču te iepazinu ko pavisam jaunu.

Dzejoļi dažādos veidos izkāpj no tiem rāmjiem, ar kuriem, iespējams, visbiežāk cilvēks-vidējais asociē dzeju.

Te radošajam idejas pasniegšanas veidam nāk talkā, piemēram, brīvs asociāciju vai domu plūdums (dzejolis “melnbalts:”) vai fontu izmēru maiņa (dzejolis “Mana jaunība ir akla”), bet par labbūtību aizdomājos katras nodaļas beigās atrodamajos “Anketu dzejoļos”. Tie ir pavisam reāli, visai introspektīvi, brīžam dziļi filozofiski, taču vienlaikus šķietami nejaušā kārtā uzdoti jautājumi no autores lasītājam. Šis dzejoļu krājuma aspekts mani pārsteidza nesagatavotu un tiešām “uzķēra”. Un uz jautājumiem es patiešām sāku meklēt atbildes. Piemēram “Melot sev var dažādi. Kā?”, “Ja tev būtu iespēja atgriezties bērnībā, kuru brīdi tu izvēlētos?” un citi. Dzejniece savos darbos lasītājam atveras visai personiskā veidā, tāpēc šī ir interesanta pieeja, kā var radīt arī vismaz nelielu pretējo iedarbību. Autore pat aicina sūtīt anketu atbildes viņai uz e-pastu, kas šķiet ārkārtīgi unikāls autora un lasītāja mijiedarbības piedāvājums. Jāsaka – nepamēģināju.

Tomēr arī ārpus šī anketu aspekta krājumam ir daudz ko piedāvāt. Katrā nodaļā “sataustīju” kādu kopējo caurviju ideju. “Klasiķi” vairāk runā par radošo procesu, iedvesmām, dzejas un rakstniecības “scēnu” vai jomu kopumā, “Gadījumi” – par attiecībām gan mīlestības, gan ģimenes, gan draudzības un pat antipātijas veidolā vai mana mīļākā nodaļa “Lielo kapu dzejoļi”, kas balansē starp brīžiem pat grandioziem epitetiem un skaudru ikdienību.

Visai bieži grāmatu izvēlē priekš manis būtisks ir pirmais iespaids, respektīvi – vāks. Un arī šis ir tas gadījums, kad grāmatas vizuālais noformējums uzrunā spēcīgi, ar lentikulāro vāku, kas vienlaikus glabā sevī divus attēlus. Uzreiz nesapratu, kas uz tā attēlots – to noskaidroju tikai lasot Agneses Radziņas recenziju “Satori”, bet varbūt pats savā apskatā to neatklāšu, lai paliek intrigai vai pat interpretācijai.

Katrā ziņā priecājos, ka vāks uzrunāja, jo saturs to spēja vēl vairāk. Visiem šis krājums noteikti domāts nebūs, bet tiem, kam būs – tā, ka līdz kaulam.

Noderīgi: janisroze.lv / satori.lv

Elvīra Bloma. Viņam patīk šie dzejoļi. Redaktors Arvis Viguls, korektore Jana Taperte, dizains: Anete Krūmiņa. Carnikava: Žurnāla “Punctum” atbalsta biedrība, 2024. 143 lpp. ISBN 9789934924002.

Emīls Rotgalvis ir LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra medijpratības nozares eksperts.