Latvijas Laikmetīgās mākslas centra izdotais rakstu krājums "Dekoloniālās ekoloģijas" ir mūsdienīgs, daudzslāņains mākslas izdevums. Tas balstīts dažādu jomu speciālistu dialogā, māksliniekiem sadarbojoties ar biologiem, ķīmiķiem, ģeogrāfiem un antropologiem.
Tematiski rakstu krājums pievēršas ekoloģijai, vēsturei un sociālpolitiskām pārmaiņām Latvijā un Austrumeiropā. Grāmatas sastādītāja, kuratore Ieva Astahovska ievadā vērš uzmanību uz pašreizējo klimata krīzi un dabas resursu beztabildīgu pārvaldīšanu, norādot uz dekoloniālismu kā nepieciešamu ceļu sabiedrības atjaunošanai un solidaritātes stiprināšanai. Jāmin arī autores izceltā politiskā dimensija, kas izpaužas gan sociālistiskās pagātnes mantojumā, gan politisko aspektu mijiedarbībā ar mākslu.
Nav šaubu, ka klimata krīzes radītās pārmaiņas un ekoloģiskie postījumi kļūst arvien acīmredzamāki, radot steidzamu nepieciešamību pēc kolektīvas rīcības. Viens no rakstu krājuma tematiem ir dabas dekoloniālisms jeb nepieciešamība saprast videi nodarītā kaitējuma apjomu, lai pārvaldītu dabas resursus ilgtspējīgi un ētiski. Piemēram, grāmatā publicētajā sarunā starp mākslinieci, fotogrāfi Ingu Erdmani un ģeogrāfiem Anitu Zariņu un Ivo Vinogradovu tiek apspriests padomju laika mantojums, it sevišķi polderu izbūve gar jūras krastu un intensīvā lauksaimniecība, kas ietekmē Baltijas jūras ekoloģisko situāciju.
Pozitīvi vērtējama tendence, ka mākslinieki aizvien biežāk ne tikai reflektē par ekoloģijas tēmām un videi nodarīto kaitējumu, bet arī piedāvā praktiskus risinājumus, reaģējot uz ekoloģiskajiem izaicinājumiem. Piemēram, mākslinieces Maijas Demiteres veidotie darbi vērš uzmanību uz dažādām pārtikas audzēšanas metodēm, īpaši izceļot akvaponiku un hidroponiku kā ilgtspējīgas dārzniecības praksi.
Kaut gan grāmatas nosaukums un uzrunāto mākslinieku loks saistāmi ar izstādi “Dekoloniālās ekoloģijas”, kas norisinājās Rīgas Mākslas telpā 2022. gada nogalē, šis izdevums nav klasisks izstādes katalogs. Drīzāk tas lasāms kā turpinājums mākslinieku refleksijām par dekolonizāciju, vēsturi, ekoloģiju un vidi, taču nu jau ārpus galerijas sienām.
Lai gan publikācijas formāts šķietami nozīmē ideju fiksāciju, rodas sajūta, ka grāmatas lappuses ir vien dažādo ideju pieturpunkts. Tā ir iespēja mākslinieku atšķirīgām idejām sadzīvot vienkopus, īstenojot grāmatas ievadā minētos rūpju un solidaritātes principus.
Visbeidzot, izceļams ir ne vien saturs, bet arī grāmatas dizains, ko veidojis godalgotais grāmatu dizaineris Aleksejs Muraško. Turpinot ekoloģijas tematiku, zilais grāmatas apvāka materiāls veidots no Indijas okeānā nozvejotiem plastikāta atkritumiem, kas atspoguļo nepieciešamību pēc ilgtspējīgiem risinājumiem un atbildīgas attieksmes pret vidi.
Izdevums ir piemērs tam, kā laikmetīgo mākslinieku starpdisciplinārās un pētniecībā balstītās radošās prakses spēj trāpīgi aktualizēt sabiedrībai nozīmīgus jautājumus. Ar šo glīti ilustrēto grāmatu aicinu iepazīties ikvienu lasītāju, kam rūp cilvēka un dabas attiecības un mūsdienu pasaules izaicinājumi, kā arī vienlīdz svarīgi šķiet meklēt risinājumus un iespējamos nākotnes scenārijus.
Noderīgi: replay.lsm.lv
Dekoloniālās ekoloģijas: saprast postkoloniālo pēc sociālisma = Decolonial Ecologies : understanding the postcolonial after socialism. Redaktore Ieva Astahovska; dizains: Alexey Murashko; tulkotāji: Tatjana Bicjutko, Adele Bea Cipste, Benjamin Cope [un vēl 4 ]. Atdzejotāji: Benjamin Cope, Jānis Elsbergs, Emija Grigorjeva [un vēl 3]. Rīga: Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, 2024. 311 lpp. ISBN 9789934922800.
Sandra Ķempele ir LNB Speciālo krājumu departamenta Mākslas un mūzikas centra Mākslas lasītavas krājuma eksperte.
Comments