Ir grāmatas, ko lasām lineāri, tā teikt, no vāka līdz vākam. Ir grāmatas, kuras gribas sākt lasīt no beigām, lai mazinātu iekšējo spriedzi vai apmierinātu nerimstošo ziņkāri, kas citādi liedz aizmigt. Ir arī tādas grāmatas, kuras lasām, intuitīvi atverot jebkurā lapaspusē, lai uzzinātu ko vairāk par sevi vai rastu atbildi uz jautājumu, kas jau ilgāku laiku šķitis neatrisināms. “Lielā Panda un Sīkais Pūķis” ir lasāma visos trijos veidos atkarībā no paša vēlmes.
Džeimss Norberijs ir gan grāmatas teksta, gan ilustrāciju autors, kurš grūtākos dzīves brīžos patiesību un atbildes radis budisma filozofijā, kuras principos dalās ar lasītāju caur galveno varoņu savstarpējo saskarsmi, novērojumiem un dialogiem. Daudznozīmīgās frāzes kopā ar ilustrācijām asociatīvi atgādina Čārlija Makesija darbu “Puika, kurmis, lapsa un zirgs”.
Kustība interpretējama kā galvenais darbības vadmotīvs, ko papildina tematiskais sadalījums gadalaikos, katram piešķirot tēlainu nozīmi. Pavasaris – mošanās, apkārtnes un citu pamanīšanas un novērtēšanas laiks, vasara – brīdis sev un iesāktā ceļa turpināšanai, rudens – realitātes un laika rituma pieņemšana, pat ja tā nozīmē šķiršanos, savukārt ziema kā periods spēku uzkrāšanai un otra atbalstīšanai, lai pavasarī atkal mostos ar jaunu duku. Šis cikliskums atspoguļojas arī dialogos, piemēram, Lielajai Pandai kopā ar Sīko Pūķi veroties uz koku ar rudenīgi apsārtušām lapām. “Neatkarīgi no tā, cilvēki tevi slavē vai kritizē, Sīkais Pūķi, centies to pieņemt ar cieņu. Lai koks izaugtu spēcīgs, tam jāpiedzīvo dažādi apstākļi.” Caur gadalaiku un nemitīgas iešanas metaforu autors uzsver arī cilvēka mūža dažādos posmus un uzdotos jautājumus sev.
Grāmatas sākumā autors min, ka darbs ir veltījums ikvienam, kuram gadās apmaldīties.
Lielā Pandas un Sīkā Pūķa ceļojums cauri gadalaikiem rada transformējošu sajūtu, vai tas būtu pētot ilustrācijas, kuras dažbrīd aizpilda visu atvērumu bez klāt pierakstīta teksta, kas, jāpiekrīt, būtu lieks elements, vai arī iepazīstot galvenos varoņus dialogos un apkārtnes novērojumos, kuros saskatāmi tādi temati kā pateicība dzīvei, dabai, sevis mīlēšana, kopā būšanas laime un tagadnes mirkļa notveršana un novērtēšana.
Mani visvairāk uzrunāja neliels dialogs no vasaras nodaļas, kurā Sīkais Pūķis, rokas uz gurniem uzlicis, nepacietīgi gaida, kad Lielā Panda viņam piebiedrosies līdzās, tāpēc izlemj ceļabiedru paskubināt. “Pasteidzies, Lielā Panda, mēs nokavēsim!” Lielā Panda apsēdās. “Man labpatiktos domāt, ka es radu patīkamas gaidas.” Atliek tikai novēlēt, lai ikvienam izdodas ar grāmatas palīdzību atrast īstās atbildes, ilgi gaidīto padomu vai varbūt pat mantru, ko iegaumēt visa gada garumā!
Džeimss Norberijs. Lielā Panda un Sīkais Pūķis. No angļu valodas tulkojusi Dace Lorensa; redaktore Ilze Vācere; maketētāja Dace Polkmane. Rīga: Zvaigzne ABC, 2024. 159 lpp. ISBN 9789934327711.
Ričards Edijs Štibe ir Valmieras bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas vadītājs.
Comments