Gan skolā, gan augstskolā man laimējies sastapt Skolotājus ar lielo burtu – ne viens vien bijuši tādi, kas ne tikai mācījuši konkrēto mācību priekšmetu, bet ar savu stāju, inteliģenci, erudīciju, plašo redzesloku, pašcieņu un cieņu pret studentiem bijuši arī paraugs it visā.
Viens no izcilākajiem pedagogiem manā dzīvē ir bijis Gunārs Bībers, kura lekcijās mēs, pirmkursnieki filologi, ar milzu uzmanību klausījāmies docenta priekšnesumā, jā, tieši priekšnesumā, jo Gunārs Bībers prata savu mierīgo vēstījumu par šķietami ne visai aizraujošo 19. gadsimta latviešu literatūras vēsturi ilustrēt ar spilgtiem piemēriem un citātiem, uzburot dzīvas ainas klausītāju iztēlē.
Tagad varu atsaukt atmiņā docenta Bībera balsi, runas manieri un ritmu, kā arī sirsnīgo un neiztrūkstošo uzrunu klausītājiem “cienījamie”, lasot šopavasar grāmatas formā ietērptās astoņas lekcijas par drāmas kompozīcijas pamatelementiem, traģēdiju, komēdiju, drāmu, Ibsena un Brehta dramaturģiju. Lekcijas ierakstītas magnetofona kasetēs Latvijas Kultūras akadēmijā 2000. gada rudens semestrī, kad tika lasītas topošajiem aktieriem un arī režisoriem, kā var spriest no lekciju atšifrējumā saglabātajām Bībera replikām un komentāriem, kas adresēti lekcijā klātesošajiem.
Lai lasītāju nebiedē nosaukumā ietvertais žanra apzīmējums “lekcijas” – lai gan tās lasītas kursā “Drāmas teorija”, tajās līdztekus drāmas teorijas pamatelementu raksturojumam neuzkrītoši, bet bagātīgi ievērptas reālās dzīves situācijas, attiecību un konfliktu risinājumi, ilustrēti ar dramaturģisku darbu epizodēm, lugu sižetu pārstāstiem vai ainām no attiecīgo lugu iestudējumiem. Teorētisko atziņu izpratni atvieglo tas, ka piemēri pārsvarā ir no lasītājiem labi zināmiem klasiskās dramaturģijas darbiem – kurš gan nezina Blaumaņa, Raiņa vai Šekspīra darbus, arī ar Ibsena lugu iestudējumiem latviešu skatītājs tiek lutināts itin bieži. Gunāra Bībera minētie piemēri jau redzētās izrādēs un labi zināmās lugās ļauj ieraudzīt kādu jaunu niansi vai palūkoties uz tām no negaidīta skatupunkta. Vai otrādi – teorētisks apgalvojums, izskaidrots ar labi zināmiem Blaumaņa vai citu autoru darbu piemēriem, gūst itin loģisku un viegli saprotamu pamatojumu.
Lekcijas var palīdzēt ne tikai topošajiem aktieriem un režisoriem radīt, Bībera vārdiem sakot, “vienotu un harmonisku mākslas darbu”, bet arī ikvienam lasītājam – potenciālajam teātra apmeklētājam – labāk izprast dramaturģiska darba kompozīciju, katra elementa lomu lugas satura atklāsmē, līdz ar to audzina gudru teātra skatītāju, kas ikvienā izrādē aiz virspusējām sižeta līnijām spēs saskatīt dziļākus slāņus un pratīs rast atbildes uz daudziem jautājumiem, arī par lugas un režijas pamatideju. Šīs lekcijas māca domāt dziļāk, skatīties tālāk, un ir cerība, ka tās pārlasīs arī tagad aktīvi strādājošie režisori un paturēs prātā joprojām aktuālo Gunāra Bībera vērtējumu: “Ja iestudē “Zaļo zemi” vai, teiksim, kādu komēdiju, tad ir skaidrs, ko režisors grib, bet, ja paņem kādu darbu kaut kur ārzemēs, tāpēc ka izcils režisors vai aktieri guvuši milzīgu piekrišanu, bet te mēs visu to nesaprotam, noskatāmies un īsti nesaprotam, šī nenoskārstās vajadzības sajūta paliek, tad ir dažkārt diezgan skumji. Ne nu izklaidēties, ne neizklaidēties. Ne priecāties, ne bēdāties, kaut kāda ļoti īpatnēja sajūta.”
Noderīgi: www.diena.lv / lr1.lsm.lv / lsm.lv / satori.lv
Bībers, Gunārs. Astoņas lekcijas par drāmu, traģēdiju un komēdiju, Ibsenu un Brehtu. Recenzenti: Dr.philol. Valda Čakare, Dr.habil.philol. Benedikts Kalnačs; redaktors un priekšvārda autors Raimonds Briedis; konsultante Līga Ulberte; literārā redaktore Ligita Bībere; dizains: Klāvs Priedītis; rādītājus sastādījusi Krista Evelīna Liepiņa. Rīga: Neputns, 2024. 191 lpp. ISBN 9789934601804.
Ieva Miķelsone ir LNB Speciālo krājumu departamenta Letonikas un Baltijas centra galvenā bibliogrāfe