š§ Klausies apskatu SoundcloudĀ vai Spotify.
2023. gada vasarÄ MazirbÄ, LÄ«bieÅ”u tautas namÄ, bija skatÄma pirmÄ lÄ«bieÅ”u mÄkslinieka naivista JÄÅa Beltes (1893ā1946) gleznu izstÄde. TÄ bija pirmÄ plaÅ”ÄkÄ viÅa darbu ekspozÄ«cija un vienlaikus veltÄ«jums mÄkslinieka 130. dzimÅ”anas dienai. Lai gan ir zinÄms, ka viÅÅ” bijis visai ražīgs zÄ«mÄtÄjs un gleznotÄjs, paÅ”laik ir apzinÄti tikai divdesmit mÄkslinieka darbi. PÄrsvarÄ viÅa gleznÄs redzamas ainavas ar jÅ«ru, upi, laivÄm un kuÄ£iem.
Pateicoties LÄ«bieÅ”u kultÅ«ras centram, LÄ«vu savienÄ«bai un divÄm lÄ«bietÄm ā lÄ«bieÅ”u kultÅ«ras pÄtniecei RenÄtei Blumbergai un mÄksliniecei Baibai Dambergai ā, mÄkslinieka jubilejas gadÄ tapusi arÄ« lieliska, vizuÄli pievilcÄ«ga grÄmata, kuras vÄku rotÄ Beltes gleznas fragments.
GrÄmata iepazÄ«stina ne tikai ar āmÄlderaā Beltes zÄ«mÄtajiem un gleznotajiem darbiem, dzejoļiem, stÄstiem, piemÄram, par ālÄ«bieÅ”u Ä·ÄniÅuā UldriÄ·i KÄpbergu, kurÅ” bija vÄl lielÄks Ä«patnis par Belti, bet arÄ« ar Beltes neordinÄro personÄ«bu ā kÄ raksta RenÄte Blumberga, āsavdabi, fantastu un sapÅotÄjuā, āspožu un unikÄlu lÄ«bieÅ”u un sava laikmeta kontekstÄā.
NepÄrstÄstot visu Beltes gana raibo dzÄ«ves gÄjumu (citÄjot paÅ”u mÄkslinieku, brīžiem ādzÄ«ve grÅ«ti griežas kÄ akmens jÅ«ras viļÅosā), jÄpiemin, ka Belte ir bijis arÄ« dzejnieks, folkloras teicÄjs, žurnÄlists un viens no LÄ«vu savienÄ«bas izveidotÄjiem. Un zivju kÅ«pinÄtÄjs un tirgotÄjs, kokzÄÄ£Ätavas Ä«paÅ”nieks, viesu nama saimnieks un kas tik vÄl ne. ZÄ«mÄÅ”anai pievÄrsies PirmÄ pasaules kara gados, kad nosÅ«tÄ«ts dienÄt uz KaukÄzu, kur saslimis un ilgstoÅ”i ÄrstÄjies lazaretÄ. Laiku Ä«sinot, sÄcis pÄrzÄ«mÄt žurnÄla āOgoÅokā ilustrÄcijas, vÄlÄk zÄ«mÄjis dienesta biedrus un arÄ« oficierus. Kad nonÄcis hospitÄlÄ« PetrogradÄ, cara galmu pÄrstÄvoÅ”Ä Marija
Pavlovna, kas apmeklÄjusi hospitÄli, viÅa darbus parÄdÄ«jusi MÄkslas akadÄmijÄ, kur profesori nav spÄjuÅ”i noticÄt, ka Belte zÄ«mÄÅ”anu nekur nav mÄcÄ«jies. BÅ«dams autodidakts, Belte tomÄr izpelnÄ«jÄs laikabiedru atzinÄ«bu, viÅa darbi bija daudzÄs lÄ«bieÅ”u mÄjÄs un vÄlÄk arÄ« liepÄjnieku namos, jo dzÄ«ves pÄdÄjos gadus viÅÅ” dzÄ«voja LiepÄjÄ. ViÅa meitas kara gados emigrÄja uz Zviedriju, vÄlÄk ā KanÄdu, un Zelma (1914ā1994) tur kļuva par atzÄ«tu gleznotÄju.
Belte atstÄjis arÄ« vÄrtÄ«gas liecÄ«bas par lÄ«bieÅ”u etnogrÄfisko mantojumu ā pÄc igauÅu folklorista Oskara Loritsa ierosinÄjuma uzzÄ«mÄjis 173 kartÄ«tes ar dažÄdu sadzÄ«ves priekÅ”metu attÄliem, kurus pats aprakstÄ«jis lÄ«bieÅ”u valodÄ, dažiem arÄ« norÄdot nosaukumus latviski. Å Ä« kolekcija glabÄjas Igaunijas LiteratÅ«ras muzeja Folkloras arhÄ«vÄ, un tagad Å”ie zÄ«mÄjumi ar aprakstiem Beltes rokrakstÄ un to tulkojumiem skatÄmi grÄmatÄ.
InteresantÄkie likÄs nevis paÅ”i priekÅ”meti (dažÄdi trauki, muciÅas, ratu un aizjÅ«ga piederumi, darbarÄ«ki, zvejas piederumi u.tml.), no kuriem daudzi vai lÄ«dzÄ«gi redzÄti lauku saimniecÄ«bÄs, bet to lÄ«biskie nosaukumi. Ar filoloÄ£isku azartu ieraudzÄ«ju lielu skaitu nosaukumu, kuros saskatÄma lÄ«dzÄ«ba ar latvieÅ”u valodÄ lietotajiem. NemÄÄ£inÄÅ”u minÄt, kurÅ” no kura tos aizÅÄmies ā latvieÅ”i no lÄ«bieÅ”iem vai otrÄdi ā un vai to senÄka cilme nav meklÄjama Ä£ermÄÅu vai slÄvu valodÄs. Bet ieskatam vairÄki piemÄri latviski un iekavÄs ā lÄ«biski: Ŕķirsts (Å”kirst), cirvis (kÄ«raz), puļķis (pÅ«lka), krÅ«ze (krÅ«z), Ä·Ä«lis (kīļ), kanna (kÅna), trÄ«sis (trÄ«Å”), krÄÄ£is (krÅig), duncis (duÅtÅ”), airis (Äiraz), doze (dÅ«ož), dÄlis (dÄļ), daktis (daktÅ«d), baļļa (bÅļa), spainis (paÅ), cepampanna (tsepÄ«tpÅna), tÄ«ne (tÄ«Å), stops (stÅ«op) utt. Liekas, ka ikdienas darbos latvieÅ”i ar lÄ«bieÅ”iem tÄ«ri labi varÄjuÅ”i saprasties. VarbÅ«t Å”ie piemÄri rosinÄs kÄdu apgÅ«t lÄ«bieÅ”u valodu, ja jau Å”Ädu lÄ«dzÄ«bu tomÄr ir vairÄk, nekÄ pirmÄ saskare ar lÄ«bieÅ”u valodu ļauj nojaust.
GrÄmatu ieteiktu izlasÄ«t gan tiem, kurus interesÄ vÄsture un mÅ«su senÄu likteÅgaitas, kas skaudri parÄdÄs arÄ« JÄÅa Beltes dzÄ«ves ritÄjumÄ, gan tiem, kuri labprÄt izbauda tekstus tÄmnieku jeb lÄ«biskajÄ dialektÄ, jo grÄmatÄ publicÄts arÄ« asprÄtÄ«gais, valodÄ krÄÅ”Åais Baibas Dambergas dialogs ar iztÄlÄ iedzÄ«vinÄto Belti.
Noderīgi: dizlaudis.mozello.lv / livones.net / klasika.lsm.lv /
Belte, tas mÄlders = Belte, se mÅļį¹±iji. SastÄdÄ«tÄja, lÄ«bieÅ”u valodas redaktore un tulkotÄja no lÄ«bieÅ”u valodas RenÄte Blumberga; angļu valodÄ tulkojis Uldis Balodis; atdzejojusi Baiba Damberga; literÄrÄ redaktore Gundega Blumberga; fotogrÄfi KatrÄ«na Vasiļevska un Aleksejs Zadoja; dizains un makets: KatrÄ«na Vasiļevska; LÄ«vƵ kultÅ«r sidÄm. Teksts latvieÅ”u un lÄ«bieÅ”u valodÄ; kopsavilkums angļu valodÄ. RÄ«ga: LÄ«vƵd ÄŖt, 2023. 127 lpp. ISBN 9789934888946.
Ieva MiÄ·elsone ir LNB speciÄlo krÄjumu departamenta Letonikas un Baltijas centra
galvenÄ bibliogrÄfe.
Comments