Ko nozīmē būt karā? Būt karavīram, civiliedzīvotājam, vīrietim, sievietei, bērnam...? Ko nozīmē būt brīvprātīgajam, kurš glābj tos, kuri jau trešo gadu pakļauti Krievijas armijas uzbrukumiem, un būt tam, kurš par to visu pastāstīs pasaulei? Tai pasaulei, kas turpina paust attieksmi, izteikt nožēlu un sašutumu; tai pasaulei, kas turpina izlikties, ka viss ir kā parasti un ka “tas uz mums neattiecas”, un arī tai pasaulei, kas turpina atbalstīt Ukrainu un ukraiņus un vienlaikus tuvojas kādam bīstamam slieksnim, kuru sasniedzot, atliks vien noliekt galvu un paiet malā.
Lasot pazīstamā žurnālista Ata Klimoviča dienagrāmatu par pieredzēto Ukrainas kara laukos no 2022. gada decembra līdz 2024. gada augustam, šie jautājumi atgriežas atkal un atkal, un no tiem nav iespējams izvairīties. Atis Klimovičs jau kopš 20. gadsimta 90. gadu sākuma savām acīm redzējis un uz savas ādas izjutis padomju impērijas sabrukuma un tagad jau – arī tas atjaunošanas centienu izraisītos karus, ko politkorektuma dēļ pārāk bieži ierasts dēvēt par “konfliktiem”. Tādēļ grāmatas apakšvirsrakstā minētā piezīme par autora fotogrāfijām patiesībā attiecas ne tikai uz attēliem vien – arī dienasgrāmatas teksts sniedz tiešu īstenības attēlojumu un karā dzīvojošo ukraiņu liecības par to, kas notiek Ukrainā. Par mūsu, kara neskarto cilvēku attieksmi, lai cik līdzjūtīga un palīdzēt griboša tā būtu, var teikt tā, kā Atis Klimovičs teicis grāmatas pēcvārdā: “Zināmā mērā tie paliek tikai vārdi.”
Taču voluntiera dienasgrāmata nav par vārdiem, tā ir par ko citu – par to, ko nozīmē dzīvot un izdzīvot Krievijas sāktajā karā, kura iespējai tik daudzi nespēja vai negribēja ticēt.
Dienasgrāmata parāda notikumus to nežēlīgajā tiešamībā labāk par jebkādu saistītu vēstījumu, ko varētu piedāvāt politiskie vai militārie eksperti, kuri parasti atrodas tālu no kaujas lauka un no pilsētām, kur krīt aviobumbas, dažāda veida raķetes un trieciendroni. Saukt to par “klātbūtnes efektu” būtu zaimojoši, jo šāds “efekts” nozīmē cilvēku nāvi un ciešanas. Par to ir nepieciešams atgādināt, lai karš Ukrainā nekļūtu mūsu apziņā par tikai virtuālu realitāti. Un arī tādēļ, lai mēs lasītu Ata Klimoviča grāmatu ne tikai kā reportāžu par to, kas notiek kaut kur tālu no mums, bet lai atcerētos, ka karš ir daudz tuvāk, nekā šobrīd gribam domāt. Arī šīs rindas par viņa grāmatu rakstītas laikā, kad saņemta ziņa par kārtējo masīvo uzlidojumu Ukrainas pilsētām. Var uzdot retorisku jautājumu par to, kad tas beigsies, lai gan atbilde visiem ir labi zināma.
Ukrainas kara voluntiera dienasgrāmata nav notikumu apraksts, tā ir dokumentāla liecība par cilvēku likteņiem pirmajā lielajā karā, ko Eiropas kontinents piedzīvo 21. gadsimtā. Nav vajadzīgs nekāds īpašs izteiksmes veids, ukraiņu voluntieru lakoniskie stāstījumi ir briesmīgi tieši dokumentālās bezkaislības dēļ, ar kādu tie vēsta par iedzīvotāju pieredzēto Krievijas okupētajās teritorijās: bieži tā ir “īsta apokalipse, kurā atgriezušies cilvēki” (120. lpp.).
Šajā grāmatā atradīsim autora stāstu par viņa satiktajiem cilvēkiem un pieredzēto, arī viņa pārdomas, dzīvojot Latvijā pirms un pēc došanās uz Ukrainu, taču galvenā balss šajā stāstā pieder ukraiņiem. Grāmatā mēs ieraugām Ukrainas sabiedrību, kāda tā ir, ar varoņiem frontē un aizmugurē (kur gan Ukrainā ir aizmugure, ja Krievijas raķetes var sasniegt ikvienu apdzīvoto vietu ukraiņu zemē?), ar cilvēkiem, kuru dzīvē karš ir ikdiena, ar žduniem piefrontes joslā un ar brīvprātīgajiem, kuri jau desmit gadus (!) dara savu darbu, glābjot citu cilvēku dzīvības.
Grāmatas ir dažādas, taču tās vienmēr ir saistītas ar savu laiku. Laiks, par kuru var izlasīt Ata Klimoviča kara voluntiera dienasgrāmatā, nav kļuvis par pagātni, tas joprojām turpinās. Ukrainā un arī ārpus tās.
Noderīgi: dgramata.lv / lsm.lv / ir.lv
Atis Klimovičs. Ukrainas kara voluntiera dienasgrāmata. Ar autora fotogrāfijām. Redaktore Gundega Blumberga. Jāņa Esīša dizains un salikums. Rīga: Dienas Grāmata, 2024. 168 lpp. ISBN 9789934636189.
Mārtiņš Mintaurs ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Pētniecības un interpretācijas centra vadošais pētnieks.
Comments