Literatūras ceļvedis

Ilustrācija: Laura Lukeviča Maijs un jūnijs bija atmošanās mēneši. Maijs un jūnijs "Literatūras ceļvedī" bija atmošanās mēneši. Atmošanās no priekšstata, ka vēsture ir vienkārša, cilvēka daba ir saprotama, bet nākotne - garantēta. Iestājoties vasarai, laiks ne vienmēr kļūst lēnāks. Dažkārt tas tikai liek skaidrāk ieraudzīt, kas līdz šim palicis nepamanīts. Šajos mēnešos daudz lasījām par sievietes pieredzi. Ko nozīmēja būt latviešu sievietei vēsturē? To palīdz izprast kolektī

Kvelde Malaizijas lauku augļudārzā. Roku muskuļi, nepieraduši fiziska darba, sūrst, bet ar katru dienu kļūst arvien stiprāki. Augļu nav daudz – klimata pārmaiņas dara savu. Kastēs tirgum var sakraut tik, cik var. Te plūdi, te sausums. Mamma ir mantojusi šo lielo vectēva dārzu kopā ar veco māju, un visa pilsētnieku ģimene brauc to iepazīt. Sausa, karsta zeme. Noslēpumains, melni necaurredzams dīķis koku pavēnī. Pelde. Veldze. Viņš. Tev ir sešpadsmit. Ir vasaras brīvlaiks. Tu i

Viena no šīs vasaras karstākajām lasāmvielām nenoliedzami ir amerikāņu kultūras kritiķes un rakstnieces Karo Klēras Bērkas (Caro Claire Burke) debijas romāns "Yesteryear". Romāna, kura nosaukumu latviski varētu tulkot kā "Pagājušie laiki", centrā ir sociālo mediju influencere Natālija, kas saviem sekotājiem sevi pasniedz kā tradicionālu amerikāņu sievieti, kura piekopj 19. gs. raksturīgu dzīvesveidu. Pasaulei viņa ir tikumīga kristiete, taču Natālijas iekšējais monologs atklā

Es visu savu apzināto (un visdrīzāk arī neapzināto) mūžu nodzīvoju, nezinot, ka starp mums staigā tāda radība kā aksolotls. Tā ir salamandru suga ar īpatnēju uzbūvi, kas cilvēkam rada iespaidu par mazo dzīvnieku kā smaidīgu un priecīgu radību. Zviedru rakstnieces Lindas Bundestamas grāmatā attēlotajā pasaulē kāds aksolotls dzīvo distopijā, ko patiesībā varētu dēvēt par mūsdienām – laiku, kad cilvēks apkārtni uzskata par akvāriju, ko var iekārtot pēc sirds patikas un kurā uzsv