Literatūras ceļvedis

Marts un aprīlis "Literatūras ceļvedī" ir atkušņa un pavasara sākuma mēneši. Laiks, kad pat asā vējā, kurā vēl aizkavējies ziemas saltums, var pamukt kādā aizvēja stūrītī un atļauties lasīt ārā. Kaut tikai 10 minūtes. Vai pusstundu ar cimdiem (protams, jāskatās pēc situācijas). Kādam rūdītākam lasītājam, kurš āra lasīšanu spītīgi piekopj visu gadu, šis ir laiks, kad vienkārši pamanīt, ka beidzot var nenosalt līdz kaulam, Latvijas ziemās izkarojot literatūru pa lappusītei svai

Vai mūsdienās tā nav privilēģija - pavadīt vairākas stundas, lai uzrakstītu kādam vēstuli - īstu, ar roku rakstītu, rūpīgi izvēloties katru vārdu? Vai tā patiesi jau ir kļuvusi par savādu un nepraktisku metodi, lai sazinātos, lai kādam atgādinātu par sevi un mēģinātu pateikt to, ka šis cilvēks mums ir svarīgs? Dažreiz gan uzrakstīt vēstuli ir svarīgi ne tikai tā otra dēļ, bet tāpēc, ka pašam vajag izteikt ko intīmu un personisku, ko grūti atzīt skaļi sev un citiem. "Ir vajadz

Tekstilmākslinieces Ivetas Vecenānes (dz. 1962) gobelēnu albums tapis pašas mākslinieces apgādā un ir veltīts četrām kolekcijām – "Kas dzintaram vēl padomā?" (2014-2020) darināta ar poliamīda pavedienu, kurā iestrādāts dzintara pulveris, Vilhelma Purvīša pavasara ainavu motīvos balstīta gobelēnu kolekcija "Galotnes. Tālāk par ainavu" (2023), gleznotāja Marka Rotko 20. gadsimta 40. gados tapušu darbu interpretācija gobelēnos (kopš 2024), kā arī kolekcija "Pļava" (2016-2024), k

Sergejs Timofejevs ir 1970. gadā Rīgā dzimis Latvijas krievu dzejnieks. Lai gan grāmata "Moka un Robers" ir nozīmīgs notikums bērnu literatūrā, tā nav autora pirmā pievēršanās šim žanram. Jau 2018. gadā tika izdota viņa grāmata "Pasaka par bruņinieku, kuram sāpēja zobi" , kas apliecina autora interesi par bērnu auditoriju un spēju ar jaunākajiem lasītājiem komunicēt gan poētiskā, gan izglītojošā veidā. Grāmatas sižets risinās mūsdienu Rīgā. Kafijbrūnais suns Moka uguņošanas u

Kā pārdzīvot tuvinieka zaudējumu? Kas ar mums notiek šajā laikā? Pareizās receptes nav, skaudrā māksla nekad netiks pabeigta, taču mēs varam dalīties pieredzē un parādīt iespējamas taciņas, kā virzīties tālāk un pieņemt sāpes, kā ar tām strādāt. Pazīstamās bērnu grāmatu ilustratores Jekaterinas Griškjānes un apgāda Zvaigzne ABC veikums uzrunā mazākos lasītājus un šomēnes izceļas bibliotēkas jaunumu vidū kā rūpīgi izsāpēts darbs. Atdot to vispārējam vērtējumam nebūt nav viegli

Šis bagātais fantāzijas romāns stāsta par deviņgadīgo Vegu, kura dzīvo kopā ar tēvu. Dažādu notikumu rezultātā viņa izlemj doties piedzīvojumu pilnā ceļā kopā ar vectētiņu Hektoru un zinātkāro draugu Nelsonu, lai atrastu savu mammu. Tas ir stāsts par savas vietas un savējo meklējumiem, par iederēšanos un draudzību, kā arī par pārpratumiem un spēju pieņemt gan savus, gan citu cilvēku lēmumus. Ja šis stāsts būtu jāraksturo vienā vārdā, tad tas noteikti būtu – aizraujošs. Šis ir

Bērni pirmsskolas un sākumskolas vecumā, izlasot šo grāmatu, ir atzinuši, ka viņi saprot Miu, jo arī viņiem ir gadījies tāpat kā mazajai meitenei no grāmatas. Dažreiz bērni aizņemas no galvenās varones Mias rīcības plānu: uzzīmē savus skumju mošķus un aizsūta prom, pasaka mammai, ka ir jau lieli un ģērbsies paši, niķus vēderā aplej ar aukstu ūdeni, palēkā un izkrata laukā. Jāizceļ, ka mākslinieces Katrinas Ērlihas ilustrācijas lieliski paspilgtina autores rakstīto. Grāmatas l