Literatūras ceļvedis

Ilustrācija: Laura Lukeviča Dabai nav atvaļinājuma Cilvēki saliek kalendāros atvaļinājumus, audzē un ēd tomātus, dodas pie dabas un mēģina uz brīdi dzīvot lēnāk. Tomēr dabai atvaļinājuma nav. Tā neapstājusies briest, zied un mainās. Daba arī šovasar uzstājīgāk atgādināja par savu vētraino spēku. Pēc ciklona "Priska" plosīšanās sev apkārt pamanīju pārsteidzoši daudz cilvēku patiesi skumstam par nolauztajiem un ar saknēm izrautajiem kokiem. Varbūt tāpēc, ka man apkārt ir tik da

No visas Bukera grāmatu kaudzes no šīs laikam baidījos visvairāk. Kad aprakstā lasīju par Kosovas spīdzināšanas upuri, kuram Ņujorkā dzīvojoša albāņu izcelsmes tulkotāja kļūst par valodas barjeras kliedētāju psihoterapijā, šaubījos, vai spēšu šo palasīt. Katru grāmatu uztveru kā īstu pasauli, kurā esmu līdz ausīm iekšā. Tālab nav nekāds pārsteigums, ka tieši šī bija aizslīdējusi kā viena no pēdējām garā saraksta grāmatām, pirms iesoļoju īsā saraksta sešiniekā. Tomēr saņēmu dr

Ilustrācija: Laura Lukeviča Aktualitātes un aicinājumi "Literatūras ceļveža" novērtēšanas aptauja Ir pagājis vairāk nekā gads, kopš darbu uzsākusi jaunā "Literatūras ceļveža" redaktore Anita Veckalne, tāpēc vēlamies noskaidrot lasītāju viedokli par portāla saturu, kvalitāti un noderību. Mums ir svarīgi saprast, vai "Literatūras ceļvedis" atbilst Jūsu vajadzībām, kas tajā izdodas vislabāk un ko būtu nepieciešams pilnveidot. Jau iepriekš pateicamies par aptaujai veltīto laiku,

Vizuāli pārsātinātajā ikdienā redze nenoliedzami ir kļuvusi par galveno maņu, otrajā vietā, visticamāk, atstājot dzirdi. Bet vai tā ir bijis vienmēr un kā apkārtni uztvert cilvēkam, kura vārdu krājums ir nepietiekams? Džemala Karčhadzes (ჯემალ ქარჩხაძე, 1936-1998) novele "Igi" vēsta par seniem laikiem, par aizvēsturi, kad cilvēku priekšstatus par pasauli lielākoties veidoja mīti. Igi starp pirmatnējiem ciltsbrāļiem atšķiras. Viņam ir neērti pastāvīgi atrasties saliektā stājā.

Starp klusumu pirms priekškara pacelšanās un aplausu pērkonu skatītāju zālē slēpjas visa baletdejotāja dzīve – kaisles, pašatdeves un vientulības pilna. Šajā pasaulē lasītāju ieved Guntas Bāliņas un Jāņa Siliņa monogrāfija "Klusums un pērkons. Janīna Pankrate", kas, atklājot izcilās baletdejotājas Janīnas Pankrates dzīvesstāstu, piedāvā aizraujošu ceļojumu Latvijas baleta, operetes un teātra vēsturē. Sākotnēji darbs rada krāšņa fotoalbuma iespaidu – bagātīgais vēsturisko att

Noela dzīvi satricina blīkšķis vannasistabā. Noels redz, ka viņa māte ir nokritusi un neceļas. Lai nomierinātos, puisis izņem augu no blakus esošā puķupoda un uzliek puķupodu uz galvas. Iestādījis sevi, viņš prāto, ko darīt tālāk. Jāzvana palīdzībai, bet kāds bija numurs? Noels atceras, ka tas bija kā no ūdens izlekusi zivs, kas apmetusi loku. Kad operators jautā adresi, Noels tikai atceras Kārli, kuram bija Ziemassvētku vecītim līdzīga bārda. Par laimi, operators izdomā, ka

Atvaļinājums man nekad nav bijis par tālām zemēm, eksotiskiem kadriem vai ziliem peldbaseiniem. Katrās īsākās vai garākās brīvdienās neapzināti esmu meklējusi bērnības brīvlaika sajūtu. Pavēnī zem ābeles, uz noklātas vatētas segas, lasīt savu mīļāko grāmatu, šūpināt kājas un sakasīt odu pumpas līdz asinīm. Pēc dienas, kas bijusi pilna ar mellenēm, jāņogām, ērkšķogām, peldēm, makšķerēšanu un rāpšanos riekstkokā, gulēt starp smaržīgiem zāļu tēju pušķīšiem, kas sakārti žāvēties,